Attīstīta
kultūrvide un aktīvs Teikas centrs ar dzīvīgu un pilsētniecisku Zemitāna
laukumu, kam skaidru telpisko ietvaru piešķirtu jauna, jaudīga kultūras būve, —
tādu vienu no dzīvošanai iekārojamākajām Rīgas apkaimēm savā diplomdarbā iztēlojas Mārcis Kalniņš.
Laikmetīgās kultūras
darbnīca Teikā
Kultūrvide
Attīstīta
kultūrvide un pievilcīga kultūras infrastruktūra ir būtisks ilgtspējīgas
attīstības resurss. Turpretī tās trūkums ir viens no faktoriem, kas veicina
ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas pārcelšanos uz vietām ar atraktīvāku
kultūrvidi.
Tuvojoties
2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, ar kultūru un
kultūras infrastruktūru saistītie jautājumi Rīgā kļuvuši īpaši aktuāli, un to
būtiskā loma atspoguļojas vairākos stratēģiskos valsts dokumentos, piemēram, Rīgas
pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam, tāpat arī Rīgas
teritoriālajā plānā, kurš ietver uzstādījumu «veicināt kultūras objektu attīstību
Rīgā, tai skaitā pilsētas dzīvojamo rajonu jeb apkaimju robežās».
Jau
vēsturiski lielākā daļa kvalitatīvāko Rīgas kultūras telpu koncentrējas Centrā
un Vecpilsētā. Tāpēc Centra rajonā kultūras infrastruktūra ir daudz attīstītāka
nekā citās Rīgas apkaimēs, kur iespējami un nepieciešami būtiski uzlabojumi .
Teikas centrs
Teika jau vēsturiski
ir viena no dzīvošanai pievilcīgākajām Rīgas apkaimēm. To nosaka gan ērtā
nokļūšana līdz centram, gan zaļā dzīvojamā vide, tai skaitā Biķernieku meža tuvums,
kā arī vēsturiski 20. gs 20to gadu beigās izveidotā zemā dzīvojamā apbūve.
Teikā ir divi nozīmīgi kultūras objekti: viens ir bijušās VEF rūpnīcas
teritorijā izveidotais mākslas centrs Totaldobže,
kur norisinās dažādi mākslas pasākumi un atrodas mākslinieku studijas un otrs —
VEF kultūras pils, kas paredzēta lielāka mēroga pasākumiem. Taču vislielākā
cilvēku plūsma šobrīd veidojas tirdzniecības parkā Alfa. Vieta, ko varētu uzskatīt par apkaimes iedzīvotāju centru un
kur būtu plašākas uz izglītību un kultūru orientētas brīvā laika pavadīšanas
iespējas plašam apmeklētāju lokam Teikā šobrīd nav.
Telpiski
Teikas centrs veidojas Brīvības un Lielvārdes ielu krustojumā Zemitāna laukumā,
no kurienes arī vēsturiski tika izveidots Teikas vēdekļveida ielu tīkls. Šobrīd
šī vieta galvenokārt tiek izmantota kā transporta mezgls, kā arī šeit
koncentrējas komercpakalpojumu vietas, taču pats Zemitāna laukums un tā
apkārtne savu potenciālu plānojuma un satiksmes intensitātes dēļ neļauj
izmantot.
Lai attīstītu un padarītu
cilvēkiem draudzīgāku Teikas centrālo daļu tiek piedāvāti sekojoši soļi:
- izveidot
veloceliņu, lai tālāk attīstītu veloinfrastruktūru Teikā. - novirzīt
satiksmi Brīvības ielas piekļūšanai no Zemitāna laukuma uz tai piemērotākajām
Aizkraukles un Lielvārdes ielām. - pārveidot
Zemitāna laukumu par gājēju zonu padarot to brīvu no automašīnām, atļaujot
iebraukt tikai piegādei un šo ielu iedzīvotājiem. Kā arī izmainīt paša laukuma
plānojumu, lai tiktu panākta lielāka cilvēku ietilpība, un tas spētu funkcionēt
dažādiem pasākumiem. - apkārt
Teikas vidusskolai esošās ielas pārvērst par vienvirziena. Iebraukt būtu
nepieciešams tikai šajā teritorijā dzīvojošajiem un lai izlaistu vai savāktu
bērnus no skolas.
Šādi
būtiski samazinot satiksmes intensitāti šajā zonā, tā kļūtu drošāka bērniem un
gājējiem, uzturēties tajā būtu patīkamāk, kā arī tā kļūtu ērtāk sasniedzama
kājāmgājējiem tādējādi palielinot cilvēku plūsmu un ietilpību šajā zonā.
Kultūras centram sākotnējā
novietne bija paredzēta brīvajā zemesgabalā pa diagonāli no Zemitānu laukuma,
taču pēc daudziem variantiem, kad tālāk bija attīstījusies ēkas koncepcija,
tapa skaidrs, ka šāda mēroga un nozīmes ēkai jāatrodas pretim Zemitāna laukumam
un jāstrādā kopā ar laukumu un kinoteātri Teika. Arī pārējā teritorija
risināta, lai katrs elements spētu līdzdarboties ar pārējiem.
Zemitāna
laukums pārveidots, lai palielinātu cilvēku ietilpību tajā, kā arī izveidotu to
kā dažādu pasākumu, tirdziņu norises vietu. Palielināta ar cieto segumu segtā
platība, laukums ar krūmu stādījumiem norobežots no Lielvārdes ielas, tajā
izvietoti pārvietojami vairākos veidos izmantojami soliņi, kā arī nelieli
pārvietojami un kombinējami paviljoni.- Kinoteātris
Teika tiek atjaunots kā laikmetīgās
kultūras darbnīcas sastāvdaļa. Līdz ar to atgriežot Teikai tās oriģinālo
identitāti. - Laikmetīgās
kultūras darbnīca, kura kalpo kā enkurobjekts un Teikas apkaimes iedzīvotāju
centrs. Izvietots ar ievērojamu atkāpi no Brīvības ielas izveidojot publisku
priekšlaukumu ēkai, taču piekļaujoies perimetrālās apbūves līnijai ar laukumu
nosedzošu režģi. Kā arī ar atkāpi no Džutas ielas, lai turpinātu jau esošo koku
aleju. - Nostiprinot
Brīvības un Džutas ielas stūri perimetrālajā apbūvē, izvietota jaukta
dzīvojamās un komercfunkcijas ēka, lai nodrošinātu dzīvību visu diennakti. - Tiešā
laikmetīgās kultūras tuvumā izveidots hostelis/ viesnīca piekļaujoties Džutas
ielas sarkanajai līnijai.
Ēkas koncepcija
Kopienu un kultūras
centri ir publiskas ēkas un tie ir paredzēti, lai cilvēkiem būtu vieta, kur
sanākt, izpausties, uzzināt vai iemācīties kaut ko jaunu, gūtu iespaidus no
mākslas un kultūras un satikt citus cilvēkus. Taču parasti šis publiskums
paliek apslēpts ēkā. Mūsdienās, cilvēki sāk pierast pie tā, ka aizvien vieglāk
ir pieejama aizvien vairāk informācija, ka cilvēku dzīves ar sociālo tīklu
palīdzību kļūst aizvien publiskākas. Informācija mūsdienās aizvien vairāk nāk
pati pie cilvēka, nevis viņš to meklē. Ēkām, kuru nolūks jau pašā pamatā ir būt
maksimāli publiskām un pieejamām būtu jāseko līdzi šim laikam un jādod ziņa par
sevi pilsētas telpā. Tādēļ šī darbnīca ar arhitektūras, materiālu un
tehnoloģiju palīdzību veidota maksimāli atvērta, tā veidota kā gan uz ēkas
iekšpusi, gan ārpusi darbojošs ekrāns.
Skatuve/ ekrāns
Trīs 6×6
metru skatuves, kuras iespējams pārvietot un piekļaut jebkuram no 3 stāviem.
Šeit notiekošos priekšnesumus, lekcijas un darbības iespējams redzēt arī katram
garāmgājējam. Ar tiltiņu palīdzību to iespējams savienot ar pārējo ēkas daļu.
Skatuves un tai pievienojošos tiltiņus pārvietot ir iespējams ar griestos
iebūvēta celtņa palīdzību. Lielā stikla fasāde ar caurspīdīgu LED gaismu
palīdzību tiek izmantota kā videoekrāns, piemēram, pārraidot ēkā notiekošos
pasākumus. Labvēlīgos laikapstākļos galveno fasādi pirmā stāva līmenī iespējams
atvērt padarot centru vēl aicinošāku.
Laikmetīgās kultūras darbnīca
Pirmajā stāvā
to veido kafejnīca un veikals, kā arī plašs vestibils, kas izmantojams kā
tikšanās vieta, neformāla darba vieta vai izstāžu zāle. Otrajā stāvā atrodas
600 m2 liela multifunkcionāla darbnīca, kuru ar stikla starpsienu palīdzību
iespējams sadalīt 18 mazākās vienībās. Katra vienība spēj darboties autonomi
taču tās iespējams arī savietot, ja nepieciešama lielāka platība. Katrai būtu
pieejams viss nepieciešamais aprīkojums, kā dators, projektors, u.c. Šeit var
norisināties dažādi kursi, nodarbības lekcijas, darbnīcas, mēģinājumi,
mākslinieku studijas u.c. Šāds inovatīvs interjera risinājums sekmētu darbnīcas
apmeklētāju socializēšanos un plaša loka kultūras aktivitāšu iepazīšanu. Būtu
iespējams arī norobežoties ar aizkariem, ja nepieciešama noslēgtāka un
privātāka telpa. 3. stāvā atrodas bērnu bibliotēka, bibliotēka un mediju centrs.
Publiski pieejama jumta terase atrodas 4. stāvā. Katrs stāvs veidots fleksibli
un darbojoties kopā ar pārvietojamo skatuvi, tas var pārvērsties par ietilpīgu
zāli. Apjoms ir atdalīts no pārējām ēkas daļām, lai ļautu ieplūst gaismai.
Pagrabā atrodas autonovietne un velonovietne ar dušām darbiniekiem.
Administrācijas bloks
Šeit
atrodas ēkas personāla birojs. Apjoms piekļauj ēku perimetrālajai apbūvei. Tas
pacelts gaisā, zem tā ierīkota velosipēdu novietne apmeklētājiem.
Komunikāciju un palīgtelpu bloks
Nodalot
palīgfunkcijas, pārējo ēku iespējams brīvi izmantot nepieciešamajām
aktivitātēm. Šeit arī atrodas evakuācijas kāpnes. Galvenais komunikāciju bloks
šķērso darbnīcas apjomu ievadot gaismu ēkas iekšienē. Šajā blokā esošais kravas
lifts nodrošina vienkāršu materiālu piegādi un liekā aprīkojuma nogādi uz
noliktavu pagrabā. Palīgtelpu blokā 2. stāvā atrodas arī ģērbtuves, kas ļauj
izmantot šo ēku vēl plašākām vajadzībām.
Izmantošanas scenāriji
Ēkas fleksibilitāte, ko nodrošina
pārvietojamā skatuve un stikla darbnīcu vienības, paver milzīgu daudzumu
iespēju ēkas izmantošanā. Šeit daži no iespējamiem variantiem.
- Lekcija
+ pasākums. Ēkas 2. stāvs. Uz skatuves notiek lekcija, to vēro ēkas iekšpusē
sēdošie skatītāji, kā arī vēro un caur internetu klausās ārpusē uz nelielā
amfiteātra esošie cilvēki. Stikla darbnīcās strādā cilvēki. Vienā no darbnīcām
norisinās pašdarināto robotu sacensības — tās tiek filmētas un attēlotas uz
Džutas ielas fasādes. - Filma
+ filma. Ēkā tiek rādīta kinofilma. Ēkas iekšpusē ir atbrīvots pusstāvs, lai
ietilpinātu kuplo apmeklētāju skaitu, Ārpusē sapulcējušies cilvēki arī vēro
filmu tikai spoguļattēlā. - Teātris
+ mēģinājums. Ēkas pirmais stāvs ir atvērts pret priekšlaukumu. Uz pirmajā
stāvā novietotās skatuves norisinās teātra uzvedums, ko vēro gan iekšpusē, gan
ārpusē esošie cilvēki, kā arī uzvedums tiek pārraidīts uz sānu fasādes. 2. stavā
izveidota telpa pa pusstāvu, kur norisinās ģenerālmēģinājums rītdienas izrādei. - Izstāde
+ priekšnesums. 2. stāvs pilnībā atbrīvots, stikla starpsienas nobīdītas malā,
jo šeit norisinās izstāde. Uz skatuves uzstājas laikmetīgās dejas grupa, ekrāns
kalpo kā digitālas dekorācijas
