Šovasar Latvijas interjera salons KRASSKY
atvēra savu veikalu Maskavā, nozīmīgajā biznesa kvartālā Krasnaya roza, kas
izveidots transformējot kādreizējo 19. gadsimta zīda fabrikas kompleksu. Jaunais
konceptsalons ir izvietots bijušās fabrikas krāsu ceha telpās, prasmīgi izmantojot
rūpnieciskās arhitektūras priekšrocības.
«Maskava ir viena no dinamiskākajām
pasaules metropolēm. KRASSKY salonu veidojām kā dizaina oāzi un iedvesmojošu
vidi darbam, bagātinātu ar eksotiskiem telpaugiem no Maskavas Botāniskā dārza.
Jaunais interjera salons ir pietiekami plašs, lai katram zīmolam būtu sava zona
un to neaizēnotu aksesuāru vai lampu kaudzes. Maskavā pārstāvam nozares
flagmaņus, spēcīgākos nišas ražotājus un piedāvājam izmeklētākos kolekciju
priekšmetus. Īpašu vietu esam veltījuši mūsdienu Baltijas mākslinieku darbiem.
Salona interjerā izmantojām augstākās kvalitātes apdares materiālus jeb luxury textures,» stāsta KRASSKY
vadītājs Aigars Zelmenis.
KRASSKY Maskavas interjera salons atrodas
Maskavas vēsturiskajā centrā, prestižā biznesa kvartālā Krasnaya roza, kas ir mājvieta nozīmīgiem Krievijas uzņēmumiem, to
vidū ir, piemēram IT kompānija Yandex.
Salons izvietots 19. gadsimta zīda fabrikas krāsu ceha telpās. Ēkas fasāde veidota
no sarkanajiem ķieģeļiem, saglabājot ēkas vēsturisko izskatu, un papildināta ar
plašiem panorāmas logiem. Ēkas vēsturiskā korpusa restaurācijas projektu
veidojis itāļu arhitekts Pjero Lisoni (Piero Lissoni)
Interjera salona koncepcija radīta,
balstoties uz desmit gadu laikā uzkrāto KRASSKY komandas pieredzi. Telpas
arhitektūras risinājuma izstrādei pieaicināts arhitekts Austris Mailītis, dizaina
un konstruktīvo risinājumu autore ir dizainere Gunta Lapiņa, dekoratore — Baiba
Prindule. Projekta mākslinieciskā vadītāja ir KRASSKY galvenā interjera
dizainere Lelde Ozoliņa.
Arhitekts Austris Mailītis par salona
arhitektūras risinājuma idejām:
«Veidojot KRASSKY salona interjera dizaina
koncepciju, bija svarīgi ņemt vērā atrašanās vietas kontekstu. Krasnaya Roza ir ietekmīgas bijušās 19.
gadsimta zīda fabrikas un krāsošanas ceha telpas. Vēsturiskā rūpnieciskā
arhitektūra diktē savus noteikumus. Salona plānojums veidots, ievērojot
vēsturiskās kolonnu un logu rindas, kas ritmiski atkārtojas, un 6,5 m augstos
griestus, kas ļauj veidot arhitektonisku ekspozīciju. Tematiskās ekspozīcijas
ir brīvi izvietotas un veido atsevišķas telpas kopējā telpā — māju mājā,
arhitektūru arhitektūrā.
Salonam cauri vijas centrālā eja, kas
plānota tā, lai katra nākamā ekspozīcija pārsteigtu apmeklētāju, taču, lai
vienlaikus būtu jaušama telpas kopējā rūpnieciskā arhitektūra. Kā būtisks
iedvesmas avots salona veidošanā kalpoja konstruktīvisms — viena no bijušās
Padomju Savienības ievērojamākajām eksporta precēm dizainā.»
