Idejas apkaimju attīstībai

Lietišķo spēli, kas notika Spīķeros 16.-17.jūnijā, organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un pilsētantropologu Viesturu Celmiņu. Kā eksperti tika pieaicināti Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Pilsētas attīstības departamenta direktors Gvido Princis, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un pilsoniskās līdzdalības eksperte Zinta Miezaine.  

Nākotnes pilsētas spēle (Future City Game) ir Britu padomes izstrādāta un pilsētplānošanas jomā atzītā interaktīva metodoloģija darbam komandās, lai veicinātu jaunu, radošu domāšanu un rīcību, kas uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās. Lietišķās spēles laikā tika analizēti pilsētas sociālie, ekonomiskie, kultūras un vides aspekti, rodot inovatīvus risinājumus Rīgas pilsētvides attīstībai. Lietišķās spēles laikā kopīgi tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• apkaimju identitāšu stiprināšana Rīgā caur pašvaldības un ģeogrāfisko kopienu sadarbības iespējām;
• veidi kā veicināt iedzīvotāju iesaisti lokālajās teritoriālajās organizācijās;
• nepieciešamie resursi, ar kuru palīdzību iedzīvotāji varētu pašorganizēties savas apkaimes attīstībai;
• projektu idejas, kas kalpotu kā katalizatori iedzīvotāju piederības sajūtas veicināšanai savai dzīves vietai.

Nākotnes pilsētas spēlē piedalījās ap 30 dalībnieku no Āgenskalna, Trīsciema, Imantas, Pļavniekiem, Bieriņiem un citām apkaimēm, to vidū arhitekti, studenti, uzņēmēji, pilsētplānotāji, pašvaldību darbinieki un citi aktīvi pilsētas iedzīvotāji. Pasākumā tika pārstāvētas arī Rīgas apkaimēs bāzētās nevalstiskās organizācijas – Bolderājas grupa, Vecrīgas biedrība, Mežaparka attīstības biedrība, Kundziņsalas biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība un citas neformālas grupas.

Lietišķās spēles gaitā tika izveidotas 5 darba grupas, kas katra izstrādāja un prezentēja vienu projekta ideju.

Projekts: «Partizāņu» taku legalizācija

Projekta komanda: Ilze Avotniece, Inta Biezā, Jānis Lejnieks, Emīls Rode, Guntis Stirna

Projekta ideja balstā uz to, ka atšķirībā no «oficiālajiem», reālie velomaršruti pilsētā ir plašāki, sazarotāki un ietver tā saucamās «partizāņu» takas — celiņus, kas, lai gan neatbilst kvalitātes un drošības standartiem, tomēr tiek izmantoti velosatiksmei.

Nepieciešams Rīgā izveidot lokālo velotaku infrastruktūru un labiekārtot pikniku (atpūtas) vietas.

Lai pārvērstu «partizāņu» takas velotakās, nepieciešami šādi soļi:

• Iezīmēt «partizāņu» takas kartēšanas programmā (piem. Google Maps)
• Pievienot attēlus un komentārus par grūtiem, bīstamiem vai tieši otrādi — skaistiem un gleznainiem posmiem
• Pievienot iespējamās pikniku/atpūtas vietas
• Papildus interneta kartēm, izdot papīra kartes
• Iezīmēt velotakas ar zīmēm dabā, lai tās var atrast arī nesagatavots lietotājs (piedāvājam apzīmējumus zaļā krāsā, lai tos neuztvertu kā ceļazīmes)
• Bīstamajos posmos izvietot brīdinājuma ceļazīmes, vai izbūvēt laipas, uzbērt granti, lai tos padarītu izbraucamus.

Kā lielākie ieguvumi no šī projekta minami — palielināta iedzīvotāju starp-apkaimju mobilitāte.. Tiks paplašināts veloceliņu tīkls ar daudz mazākām izmaksām, nekā būvējot jaunus celiņus. Ieviešot šādu projektu tiktu nodibināts  jauns attiecību modelis starp iedzīvotājiem un plānotājiem. Faktiski iedzīvotāji jau ir izstrādājuši neformālus velobraucienu maršrutus, atliek tos apzināt un legalizēt.

Projekts: «Pūču» ekonomika

Projekta komanda: Maija Pavlova, Maija Ušča, Sandra Jakušonoka, Džerijs Šterns, Viktors Perfiljevs

Projekta komanda izvēlējās risināt «guļamrajoniem» raksturīgu problēmu — nav iespējams apkaimē saturīgi pavadīt brīvo laiku un saņemt sabiedriskos pakalpojumus informācijas trūkuma un iestāžu neelastīgā darba laika dēļ.

Projekta ideja paredz sabiedrisko pakalpojuma sniedzējiem darba laika korekcijas pielāgot apkaimes iedzīvotāju dzīves ritmam.

Nepieciešami šādi soļi:

• pašvaldības tiešās pakļautības iestādēs (bibliotēkās, kultūras iestādēs u.c.) darba laiks tiek pagarināts par 2h vienu dienu nedēļā, noņemot šīs stundas citai dienai;
• Publiskās un privātās iestādes, kas radikālākajā variantā ietekmējamas caur licenzēšanas sistēmu, .t.i, lai saņemtu atļauju noteiktā apkaimē atvērt noteiktu iestādi, vienu dienu nedēļā ir jāievēro konkrēts darba laiks;
•  Mazāk radikālā variantā šīs iestādes ļoti iespējams «sekos» pašvaldības iestāžu darba laikiem, ja šāds pašvaldības pilotprojekts gūs atsaucību iedzīvotāju starpā.
•  Izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos, kas nosaka, ka šobrīd pašvaldības institūcijām nav tiesību savas telpas atvēlēt:

1) iniciatīvām, kas nav tieši saistītas ar izglītību
2) bez maksas.

Šādas idejas īstenošanai visupirms būtu jāuztaisa pilotprojekts vienā apkaimē. Pilotprojekta rezultāti parādītu, vai šī ideja reālajā dzīvē strādā, kā arī norādītu uz risināmajām problēmām, riskiem un idejas vājajām pusēm.  Veiksmīga iznākuma gadījumā šo ideju varētu ieviest arī citās apkaimēs.

Projekts: «Neturi sveci zem pūra!»

Projekta komanda: Laura Stašāne, Egita Ķirsone, Iveta Cīrule, Elita Kalniņa.

Apkaimes ielu svētku laikā tiek organizētas darbnīcas «Neturi sveci zem pūra!»(fotografēšanas, pērļu vēršanas, filcēšanas, brošu gatavošanas utt.), kuras vada paši iedzīvotāji un svētku organizētāju pieaicinātas personas. Katrs darbnīcu vadītājs nāk ar saviem materiāliem, darbnīcas apmeklētājs par materiāliem norēķinās ar brīvprātīgu ziedojumu «cūciņā».

Darbošanās gaitā kaimiņiem ir iespēja iepazīt citu vaļaspriekus, piedāvāt tos citiem!

Darbojas kaimiņu darba birža «Es Tev — tu man», kurā iedzīvotāji reģistrē savu pakalpojumu, ko piedāvā apmaiņā pret citiem pakalpojumiem. Tie tiek reģistrēti (vārds, telefons, epasts), apkopoti, tad publiskoti un ir pieejami apkaimes mājas lapā. Visi interesenti izmanto tos
pēc vajadzības.

Projekts: Apkaimju mācība Rīgas skolās

Projekta komanda: Anita Beikule, Solvita Kalvīte, Aigars Kušķis, Artis Zvirgzdiņš.

Projekta komanda piedāvā Rīgas skolās izveidot un ieviest apkaimes un pilsētas mācību sistēmu.  To veidotu divi pamatvirzieni — sociālo, pilsonisko prasmju apgūšana (prasmes sadarboties; izpratne par pilsētas attīstības procesiem; zināšanas, kā piedalīties un ietekmēt apkaimes un pilsētas attīstību; saprast, ko nozīmē attīstības plāns) un  t.s. «novadpētniecība» (vēsture, ģeogrāfija, kultūra; ietverot dažādas ekskursijas, tikšanās ar apkaimes cilvēkiem utt.) – tātad lietas, kas ļautu vairāk iepazīt Rīgu, īpašu uzmanību veltot savai apkaimei un tai tuvākajiem rajoniem.

Konsultējoties ar dažādiem ekspertiem izglītības, nācās konstatēt, ka atsevišķas un jauna mācību priekšmeta ieviešana ir visai nereāls ceļš. Taču apzinoties mērķi, var piedāvāt vairākus elementus vai ceļus, ko var izmantot pa vienam, taču, saprotams, ka daudz lielāku efektu tie varētu dot, ja tiktu izmantoti visi kopā (piemērojot to saturu konkrētiem vecumu posmiem):

• integrēšana citos mācību priekšmetos (audzināšanas stunda, sociālās zinības, ģeogrāfija, vēsture, vizuālā mācība u.c.)
• interešu izglītība (pulciņi)
• dažādi citi pasākumi (projektu nedēļas, skolēnu zinātniskie darbi, ekskursijas, akcijas — apkaimes dienas, talkas, konkursi utt.)

Būtisks šādas idejas īstenošanā būtu pašvaldības atbalsts, stimulējot skolas un skolotājus, rosinot tēmas projektu nedēļām. Noteikti, ka iespējams sākt kaut ar vienu vai pāris skolām. Kā zināms, atsevišķām skolām Rīgā jau ir pieredze, piemēram, organizējot novadpētniecības pulciņus, gan rosinot skolēnu zinātniskos darbus, kas vērsti uz apkaimes iepazīšanu un izpēti. 

Projekts: Ideju banka «Nepaliec ar savu ideju viens»

Projekta komanda: Māris Jansons, Agate Kalnpure, Aleksandrs Feļtins, Gunārs Rodins, Normunds Ceipe.

Daudzi sabiedriski domājoši iedzīvotāji savās ikdienas gaitās bieži pamana lietas, kuras uzlabojot vai papildinot sabiedrība vai apkaimes ļaudis iegūtu kādu labumu vai skaistumu. Diemžēl šīs idejas paliek nevienam neizklāstītas un nerealizētas, jo nav īsti nedz veida kā to vienam izdarīt, nedz arī ir veids kā dabūt sabiedrisko atbalstu idejai.

Ideja ir sabiedriska labuma mērķis, kura iniciēšanā, apspriešanā un realizēšanā sabiedriskā bezpeļņas kārtā maksimāli tiek iesaistīti viedokļu līderi, apkaimes ļaudis un citi atbalstītāji. Pašvaldībai šeit tiek atvēlēta vairāk informatīva, ekspertīzes un konsultatīva loma, kā arī  realizējot projektu veic birokrātijas procesus.

Esošais portāls www.apkaimes.lv tiek papildināts ar Ideju bankas funkcionalitāti. Tās galvenais mērķis ir sniegt iespēju idejas autoram(-iem) vienkopus pasludināt savu ieceri pēc iespējas vizualizējot to piesaistot vizuāli ģeogrāfiskai vietai kartē vai konkrētam objektam — lai gari nelasot būtu pāris mirkļos skaidra idejas būtība.  Pēc iepriekš definēta šablona tiek izveidota idejas mikrolapa, kurā autors apraksta ieceri, lokalizē to kartē, deklarē savu komanda, potenciālās aktivitātes ieceres ietvaros.

Būtiski ir jau ieceres sākotnējā stadijā (pirms sabiedrības informēšanas) novērtēt, vai šī iecere ir realizējama – juridiski, īpašumu tiesību, stratēģiski vai citi apstākļi var pat vislabākās idejas «norakt» jau saknē.  Šos faktorus izpēta pašvaldību speciālisti pēc idejas autora maksas īsziņas saņemšanas, un publicē idejas mikrolapā kā oficiālu atzinumu. Arī negatīvs atzinums ir labs – jo tiek izvietots kartē, tādējādi informējot nākošos potenciālo ideju veidotājus vairs neizvēlēties šo lokāciju savām iecerēm.

Viena no galvenajām funkcijām portālā ir iespēja nobalsot (par/pret) konkrēto ideju — gūt sabiedrisku atbalstu/vērtējumu. Parasti iecere ir piesieta konkrētai vietai — apkaimei, tad nu galvenais uzdevums idejas virzītājam (atbalsta grupai) ir pašam izplatīt aicinājumu vērtēt viņu ideju šai portālā.

Papildus prezentētām idejām semināra dalībnieki sniedza vēl vairākus priekšlikumus, projektu idejām apkaimēs starp kurām var minēt: apkaimju vēstures muzejus, Apkaimju komitejas, Apkaimju iniciatīvu fondu, apkaimes, kā jauni kultūras epicentri, apkaimes vietvalži, apkaimes vietējās avīzes u.c.