a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Alternatīvs priekšlikums Depo veikalam Jelgavā

<< Projekti

Alternatīvs priekšlikums Depo veikalam Jelgavā

Pagājušajā gadā uzvirmoja kaislības ap Depo veikala ieceri Jelgavā, pils tuvumā. Arhitektūras konkursa rezultāti gan apmierināja žūriju un lokālplānojuma prasības, taču nemaina faktu, ka šāda milzīga un komerciāla ēka pils tuvumā, vienalga dominēs ainavā, neraugoties uz to, cik īpaši dizainētas būtu veikala-noliktavas fasādes.

Komentāri:

Sergejs: Atkal līkais? [01/02/2017 11:02]

Vajadzētu vienreiz kopīgi visiem vienoties - vai latviešu arhitektūra ir tik jocīga, ka to jāierok zemē ( LNMM ), pa pusei jāierok zemē ( LMM ) vai tomēr jāuzber kalns priekšā ( Depo Jelgavā )?

Rastrelli vs. Depo:

1. Katra no ēkām ir sava laika iezīme ekskluzivitāte vs. masu patēriņš, līdz ar to Depo savā ziņā ir Latvijas 21 gs. "Laikmetīgā arhitektūra".

2. Vai ir gudri arhitektūras pieminekļu aizsardzības zonā aizliegt būvēt jebko vai izvirzīt drakoniskas prasības? Filozofisks jautājums, jo arhitektūras pieminekļu uztvere katrai tautai atšķiras.

3. Ja šis Depo nav labs, ko darīt ar pārējiem, kuri ir vēl tizlāki? Ko darīt ar Maximām, Rimi, Plazām, Moliem, Origo un citām dekorētām kastēm? Ko darīt ar IKEA, kas ir tikpat tizls? Vai tomēr samierināties kā ar degvielas staciju eksistenci?

4. Kaut kur Jelgavas pils pagrabā savā laikā, pirms tos aizveda uz Rundāles pili, mētājās Ketleru sarkofāgi ar visiem kauliem un mumificējušiem ķermeņiem. Bez jebkādas cieņas pret mirušiem. Jelgavas pils ir mainījusi savu funkciju, kurai tā arī tā īsti neatbilst - izglītības iestāde, kurā māca 100% Latvijas topošo lauksaimnieku. Tātad - modernas izglītības bāzes iztrūkums.

5. Depo tirgo pēdējos ķīniešu resursu pārstrādes "brīnumus", kuri salūzt jau 3 lietošanas stundā un smird pēc lētas plastmasas. Ko darīt ar to? Milzīgu kalnu plastmasas atkritumu, kurus ķīnieši gudru ziņu "iesūta" Latvijā?

6. Varbūt, ka diskusijai Depo vs. Jelgavas pils ir dziļākas, filozofiskākas saknes? Kas tad ir mūsu vērtības? Kas vai kādas?


a: mērogs [01/02/2017 11:23]

Manuprāt, galvenā problēma ir Depo monstrozajā mērogā. Šķiet, pat uzbērums nepalīdz.


a: Re: mērogs [01/02/2017 11:28]

Vai kādam ir ziņas par pēdējo situāciju veikala sakarā? Vai tiešām to nevar apturēt vairs?


a: Re: mērogs [01/02/2017 15:22]

jā nu laikam Ingurda variants būtu ok kompromiss šajā vietā. Jautājums vai tur vēl var ko darīt?


jonis: vietas problēma [01/02/2017 15:00]

Vai še pie vainas nav Jelgavas plānotāji, kas ar vieglu roku atļāvušies zemesgabalam piešķirt komercjēgu?Viņiem ir arī sertifikāti. Veikals tur varētu atrasties vai neatrasties, tikai tālāk no Rīgas ielas par kādiem 200m un 50m no promenādes. Zemes gabalus enerģiskā Dome varētu samainīt. Taču piegružot (burtiski) rekreācijas dabiskās vietas nevienam nevajadzētu būt prestīži. Uz ko zemes īpašnieki cerē šajā vietā, grūti iedomāties, taču ar komerciju daudz vērtīgāk nodarboties būtu kaut kur tālāk no pilsētas centra zonas. Galīgais risinājums Jelgavā būs neordinārs ar klasificētās informācijas garšu.


Kārlis: Re: vietas problēma [01/02/2017 21:54]

Arī, ja 200m no noplukušās (pēkšņās īpašās vērtības, nolaistas līdz kliņķim) pils, putuplastu karnīzīšu aizstāvjiem būtu ko teikt tā vai tā!

Logu ritmiņi, copy paste blakus ēciņu ritmiņi, karnīzīte bēša tur, šur, plastmasas logs ar koka plēves imitāciju - DONE, saskaņots!


Dārts Veiders: Re: vietas problēma [02/02/2017 13:01]

Nu kā to, Kārli, teikt, Kurzemes-Zemgales hercogiste, to simbolizē hercogistes pārvaldes centrālā ēka-Jelgavas pils ( kā jebkuru valsti prezentē tās pārvaldes ēkas), sava laika arhitektūras pērle ( labi Z eiropai raksturīgs vēlīns baroks), kas +- saglabājusies līdz mūsdienām,, kuru cēla tā laika ,konkrētā reģiona meistars - Rastrelli. Tā ir objektīvi Jelgavas telpiskā dominante, tajā tagad ir semantiskā ziņā līdzvērtīga funkcija- Universitāte.

Manuprāt neapstrīdamas ekskluzivitātes- vēsturiski -ideoloģiskais( reminescence par Kurzemes/Zemgales hercogisti kā LR priekšteci ), arhitektoniski-mākslinieciskais ( vienīgā tāda mēroga pārvaldes ēka, kas celta vienā ansamblī, un no konkrēta arhitekta rokas, konkrētā stislistikā), pilsētbūnieciskā ( kā ap to organizējas pilsēta), esošā semantiskā funkcionalitāte( universitāte kā pilsētas telpiskā dominante, noteikti ir pārāka pat par baznīcām, nerunājot par komercfunkcijām). Patiesībā pilnībā pietiktu ar nosaukto, lai nerastos diskusijas par vērtībām un attieksmi pret tām ( kā rezi putuplasta karnīzītes tur nav, juku laikos kad priekšpēdējais hercogs E.J.B. bija izsūtījumā, Jelgava zaudēja par labu Pēterburgas pilīm ( kuras arī kūrēja Rastrelli) lielu tiesu savu arhitektonisko detaļu., un vispār Jelgavas pilij paskarbs liktenis ir bijis, līdz ar visām hercogu mūmijām, kas tās pagrabā. Piemēram Bermonta armijas vienības uzrīkoja fotosesiju ar hercogu mūmijām, kam aizdegti cigāri mutēs salikti.

Patiesībā nozīmēbas ziņā Jelgavai ir lielāks svars kā Rundālei ( ziem un vasaras hercoga rezidences, no kurām pirmā bija Jelgava), tikai Jelgavai nav bijis savs Lancmanis, un Jelgava nav nomaļāk kā Rundāle ( grūtāk paglabāt no postītājiem), un pēc priekšpēdējā hercoga atgriešanās pietika naudas vienam ansamblim, lai savestu to domātajā paskatā -Rundālei, Jelgavas gadījumā nācās samierināties ar to kas palika pēc aplasīšanas.

Rezumējot, kolēģi, ir jāprot atškirt sava laikmeta fona apbūve, vai pat nabadzības apliecinājums( par piemēru koka ēkas RVC teritorijā, kas nav individuālas villas), no būtiskām vērtībām, un nevajag sašust, ja pilsetniekiem liekas, ka pils dominanti nekas nedrīkst izaicināt, tam starpā arī Depo lielveikals ar apgreidotu tipa fasādi. Starp citu Ingurda ierosinājums ir vietā, var pat iztikt bez zaļā jumta, pietiktu ar valni. Vienīgi lielveikalam pašam jāizgudro kā notvert braucējus, ja to nevar darīt telpiskajā konkurencē ar pili.


Žanis: Re: vietas problēma [02/02/2017 14:51]

Depo pircēji nav jāķer ar ēsmu, tie ķeras uz plikiem āķiem;-)

Valnis būtu OK. Patiesībā valstij,pašvaldībai bija jāiespringst uz jaunu Lauksaimniecības universitāti un uz Jelgavas pili jāpārceļ prezidents, jo šim Rīgā patstāvīgi applūst griesti, kaut kas aizdegas, noiet greizi. Kā arī militārā apdraudējuma gadījumā šo saņems ciet diezgan ātri, jo nav kur sprukt un mazliet papresējot liks parakstīt da jebko ( skat.Ulmaņa lietu, kur Ulmanim sarkanie apsolīja brīvu izbraukšanu uz Šveici ( gan caur Maskavu, it kā papīru nokārtošanai ), diemžēl vilciens devās pretējā virzienā - uz Sibīriju. Cita lieta Jelgavas pils, var noorganizēt pilnvērtīgu militāru aizsardzību ar smilšu maisiem logos un perimetrāliem posteņiem.


Dārts Veiders: Re: vietas problēma [02/02/2017 19:23]

Par Prezidenta pili nav peļama doma perfekta pēctecība, doma par reģioniem utt.., Rīgas pilij tādas bagāžas nav un nekad nav bijis, svešu kungu gubernātoru rezidence , pat Cēsu pils kā Livonijas ordeņa sēdeklis ir ar lielāku potenci kā Rīgas pils. Protams tad ir jēga LLU pārcelt uz kādām jaunākām telpām( campus), citas funkcijas gadījumā noteikti nē. Tas protams ja neuzskatām, ka kolēģis neatlaiž sarkasmu. Kā jau rakstīju Jelgavas pilij nav bijuši diži veiksmīgi apstākļi visā tās mūžā. Starp citu LLU tā vietā lai kleķerētu naudu visādādās izkaisītās fakultātēs, varēja arī Jelgavas pili ieviest ( un restaurēt) Jelgavas pili kā sava nākotnes campus'a centrālo elementu ( ir taču kur attīstīties, Pilssala taču ir liela), lai mācās no citām augstskolām RSU, LU, RTU un nevienai universitātei nav tādas centrālās ēkas.


Žanis: Re: vietas problēma [02/02/2017 20:13]

Nav sarkasma. Tev laba doma par LLU kampusu, varētu būt interesanta saspēle vecais ar jauno - 21.gadsimta arhitektūru. Tur varētu sanākt stiprs reģionālais universitātes centrs. Varbūt šiem nav tik daudz naudas cik rīdziniekiem? Vienības gatvē būvnieki izrakuši milzīgu bedri un cik saprotu viss iet bez arhitektūras konkursa.


jonis: vietas problēma [02/02/2017 17:05]

Nu jau pie kārļa pievienojies žanis - merkantīlisma cinisma nekaunoties, laikam cerot lumpenizēt gadsimtiem krātās arhitektūras vērtības ar visām to svētībām, kas patiesos cilvēkos dvēseles apgaro . Minētā attieksme sarūgtina un jājautā, kā arhitektu portālā iederas debīli viedokļi, kas šūpo tā jēgu. Paldies Dārtam par pašaizliedzību.


Žanis: Re: vietas problēma [02/02/2017 18:15]

Gadsimtiem krātajām arhitektūras vērtībām strauji mainoties ģeopolitiskajiem apstākļiem, sākoties konfliktiem, mēdz gadīties ka strauji pienāk gals. Lielisks paraugs Melngalvju nams. Gals pienāk arī no gadsimtu krājēju vienaldzības - Daneršterna nams. Kaut kas tiek stutēts ar protēzēm, kā piemēram Pēterbaznīca ar jaunu dzelzbetona torni. Jelgavas pils liktenis šobrīd nevienu neinteresē, aizbrauc un iemet acis iekštelpās.

Absolūti nekas Jelgavas pils mūžā nemainīsies, ja blakus sliesies Depo ar kalnu vai bez tā. Ja gribi Jelgavas pili atgriezt bijušajā spožumā, jādomā par to kā to izdarīt, nevis par "laicīgo" Depo, kurš varbūt pēc 10 gadiem tiks demontēts, jo var gadīties, ka ķīnieši vienkārši nobankrotēs.

Tā kā varbūt vajag atturēties runāt par svētībām, dvēselēm un apgarojumu pirms neesi izstaigājis Jelgavas pili.


Miķelis: Filozofiski: [06/02/2017 13:14]

Katrs no objektiem attaino sava laika pasaules uzskatu.

1.Rastrelli - monoteismā balstītu filozofiju, kur hierarhijā uzreiz aiz Dieva stāv Valdnieks. Līdz ar to pirmajiem diviem uz hierarhijas kāpnēm augstākstāvošiem tiek veltīts visvislabākais. tas redzams gan kulta, gan piļu u.c. laicīgo pārvaldes ēku būvniecībā. Pārējo var redzēt Brīvdabas muzejā.

2. Depo attaino Rietumu civilizācijas sekularizēšanos un nonākšanu līdz modernajam templim - lielveikalam. Tas nu ir parasti bez logiem, ar virsgaismām un primitīvi vienkāršs, jo saikne ar ārpasauli tikai traucē koncentrēties uz pirkumiem. Globalizācija, standartizācija, elektroniskie norēķini, personības nonivilēšana līdz patērētājam utt. ir šīs jaunās "reliģijas" virzītāji.

3. Jelgavā iezīmējas klasisks šo divu pasaules uzskatu attainojumu arhitektūrā konflikts un baidos, ka tas tiks atrisināts par labu otrajam - modernajam. Tā tas Latvijā pedējā laikā notiek ar visu - koka dzelzceļa stacijas, Jūrmalas "koka pieminekļi", modernisma mantojums "Strēlnieku muzejs". "Zelta zobu" fenomens Latvijas arhitektūrā.

4. Tas protams saprotami, tomēr no šā visa izriet viens personisks jautājums arhitektiem - kas tad ir svarīgāks - nauda, personīgu ambīciju apmierinājums ( salaužot ko vecu un radot ko jaunu ) vai zināms restrospektīvs skats pagātnē un spēja pieņemt ka vecais ne vienmēr jāiznīcina vai jāpārveido līdz nepazīšanai.

Tas tad arī ir profesionālisma, arhitekta kā nobriedušas personības lakmusa papīrs. Rietumos šo "vecā un jaunā konfliktu" risina ļoti delikāti, ar ļoti dažādām metodēm. Pie mums patiešām veiksmīgi piemēri - neiebraucot abos grāvjos - ir ļoti maz. Kas pie vainas? Ambīcijas, alkatība un arhitektūras atkarība. Trīs "A". Varbūt laiks anonīmo arhitektu klubam?


Ingurds Lazdiņš alternatīvā risinājuma prezentācija [16/02/2017 15:51]

Alternatīvā risinājuma prezentācija Jelgavas pilī 15.02.2017.,

pēc domubiedru kopas "Vai Jelgava mūs nepievils" ielūguma.

Publikācija, virsraksts un iespējamie lēmumi par tālākajiem soļiem ir viņu;

ideja, alternatīvais piedāvājums un iniciatīva tādu izstrādāt - mana.

http://www.rus...tiesa.html?m=1

Š.g. 24. janvārī projekta priekšlikuma materiāli ir iesūtīti arī Jelgavas pilsētas Domei.

http://m.tvnet...article/647794


Ingurds Lazdiņš Bravo! [17/02/2017 19:25]

"Bravo!", sniega pika turpina velties - būvatļauja 2 gadus zelētajam risinājumam ir izsniegta - viss, tā teikt, pēc priekšrakstiem - secīgi, likumpaklausības garā, un arī LAS savu roku būs pielikusi.

http://www.lsm...ienems.a224134/


Ingurds Lazdiņš Būvatļauja izsniegta [19/02/2017 21:12]

Nepagāja vēl ne 2,5 gadi, un, skat, arī būvatļauja rokā!...

"Būvvaldes izsniegtajā dokumentā izteikta prasība, ka dekoratīvos uzrakstus, izkārtnes un reklāmas uz ēkas fasādēm jāplāno, respektējot Jelgavas pils tuvumu un apjomu, izvēloties samērīgus mērogus un krāsu risinājumus" - šitas vispār cool - pilnīgākais ūdens! sorry... Skat. saiti: http://www.jel...-ar-papildus-p/


a: Re: Būvatļauja izsniegta [20/02/2017 14:34]

tas ir traģiski...


a: Re: Būvatļauja izsniegta [20/02/2017 14:36]

... tā jau Jelgavai smagi gājis ar vēsturisko mantojumu, bet tagad vēl šādu sviestu vajadzēja pieļaut.


jonis: Būvatļauja izsniegta [25/02/2017]

Tagad mēs varam tikai raudāt pakaļ, kad būvvaldes vadītāja, balstoties uz Andra un Viļa nolēmumu, saskaņā ar visiem likumiem un noteikumiem, ko sarakstījušas doktores - doktores kundzes par konkrēto zemesgabala izmantošanas veidu, tapusi būvatļauja, kas atļauj īpašniekiem nolikt kārtējo kluci tieši tai vietā, kur jelgavniekiem ir vienīgā iespēja upes ainavas klusumā, tās dabas vēertībās gremdēties. Risinājums ar valni dotu maz mierinājuma. Tā iedibinātā būvlaide, pēc kuras uzbūvētas esošās "biznesa inkubatora"ēkas, būtu pietiekoša, lai ar koku audžu stādījumiem norobežotu promenādes ieceri ar dabisko upes ainavu. Aiz koku stādījumu vaļņa varētu dancot pat merkantīlie ciniķi. Kā man teica viens draugs, tautai jāceļ barikādes. Bet, arī paraksti tiek vākti, to ir pie 4000.


Ingurds Lazdiņš vēl par būvatļauju [06/03/2017 21:48]

Interesanti, ka tāda it kā atbildīga un novietnē sarežģīta objekta realizācijai noteicošajā dokumentā (būvatļaujā) nav teikts ne vārda par pašu arhitektūras konkursu, jebkādām tā izraisītām konskvencēm vai kaut vai pēctecību risinājumos. Varam jau apmēram iedomāties, pie kā tas var novest...

Interesanti arī, kāda LASam šajā sakarā pozīcija? vai tā bija domāts? ir viss ok un tā tam jābūt? es domāju - no procesa pārraudzības viedokļa vismaz...

Tātad:

1) pilnīgi nekur visā dokumentā nav pieminēti notikušā konkursa rezultāti vai kaut mazākais pienākums ko realizēt, piemēram, no žūrijas novērtētā;

2) tā vietā - tabulas p.8.2. un arī iepriekš tekstā - tieši pretēji - paredzēts, ka fasāžu risinājumi vēl tikai jāskaņo darbu gaitā un vienīgais nosacījums tagad - tiem jābūt "samērīgiem mērogos un krāsu risinājumos","respektējot pils tuvumu" - formulējumos pilnīgākais "ūdens" un laba vieta, kur vēlāk izvērsties skaņojošajām instancēm ar saviem vairāk vai mazāk politizētiem traktējumiem un "samērīguma" interperetācijām - par labu vienai vai otrai pusei, vai pilij, ja paveiktos...

3) konkursa rezultāti un jebkāda pēctecība vai saistības Attīstītājam tā sakarā nav pieminētas arī p. 9. un 9.1. ("Citas prasības"), līdz ar ko - "visi gali ūdenī"...

4) nekas būvatļaujā, tā pat kā žūrijas lēmumā nav teikts par Vecās Strēlnieku ielas aizbūvēšanu vai tomēr saglabāšanu... Vai arī tas ir tik mazsvarīgs un pēc vajadzības abējādi risināms jautājums?

Atgādinājumam - pa Veco Strēlnieku un (vai tomēr - tikai(!)) Peldu ielu var nākties organizēt burtiski visu milzīgā DEPO apgādi....


Ingurds Lazdiņš diskusija r4 [23/03/2017 18:45]

http://lr4.lsm...amp;detached=1

Interesanti, ka visā 3/4 st. garajā ierakstā nedzirdēju vismaz 2 būtiskās atziņas:

1) ka pilsētas pašvaldības un tās vadītās būvvaldes/pilsētplānotāju atbildība ir - atbildīgās vietās veidot un pieņemt VIETAI ATBILSTOŠUS ĪPAŠOS apbūves nosacījumus - un, ja paši netiek galā, tad vai nu pieaicināt profesionāļus uz līguma pamata savlaicīgi, vai vismaz rīkot konkursu par atbildīgās vietas attīstību un principiālo risinājumu (nevis, kā šajā gadījumā, par fasāžu noformējuma variantiem investora vizuālo standartu grožos). Bet, jebkurā gadījumā, TĀ IR PAŠVALDĪBAS ATBILDĪBA un lēmums, ko viņi katrai konkrētajai vietai savos apbūves noteikumos vai lokālplānojumos nosaka, pieprasa vai pieļauj un,

2) kā arī to skaidri pateica Rāviņa k-gs, Jelgavas mērs, konkurss AR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM ŠAJĀ VIETĀ ir organizēts ciešā sadarbībā ar LAS, viņš pat teica - "ir LAS kopā ar (kādas tur) firmu organizēts" vai otrādāk...

Citiem vārdiem sakot - būtu jāpasaka un jāatzīst, ka laža ir nolaista visupirms jau t.s. Jelgavas lokālplānu sacerot, kur zemes gabalam pašā upes krastā, tiešā pilsētas centra, rekreācijas zonas un atzīta vēstures pieminekļa tuvumā nav iedoti nekādi, būtiski atšķirīgi noteikumi no pārējās ierindas komercapbūves tajā joslā gar ielu (ja neskaita prasības fasādes noformējumam un vērā neņemamo piebildi par dažādo stāvu augstumu), kā rezultātā konkursa uzdevums bija vienos vārtos - pasūtītāja šauri ekonomiskās interesēs - un otrkārt,

ka LAS šāda konkursa uzraudzībai vai organizēšanai ir piegājusi pilnīgi formālistiski - labākajās plānošanas birokrātijas tradīcijās, līdz ar to uzņemoties (bet tas netika pateikts) tik pat lielu savas puses līdzatbildību par bezjēdzīgu procesa rezultātu un (kultūr)videi sagaidāmo kaitējumu. Sorry.


Dārts Veiders: Re: diskusija r4 [23/03/2017 20:47]

Ingurd, Tu jau arī pacēlies revolūcijai tad , kad jelgavnieki pacēlās, tā ka to mucu neesi tik nasks LASam virsū ripināt. Ja visi piekrīt ,sākot no VKPAI(lai arī ar zobu sāpēm, nenoliegšu), Jelgavas plānotāji, utt.., tad ko ? Dumpoties? Par ko, ja neviens , ieskaitot pašus jelgavnieku-dumpiniekus, sākuma stadijā nekā nereaģēja? Teikšu Tev Ingurd vienu, nav liela māksla pēc kaujas ar kulakiem vicināties, Tev un Tavam ( nenoliedzami sakarīgajam) piedāvājumam vajadzēja būt kā minimums konkursa priekšlikumā, ja ne pirms tā, nevis parādīties tad, kad kara darbība ir noslēguma fāzē, tad arī nav ko brīnīties par sekām.

Nenoliegšu, ka ideja kā tāda Jelgavas pils-universitāte v. angārs-bode, nav labi kontrasti vienā telpiskajā ainavā, tomēr, ja viss ir ielaists tik tālu un īstie atbildīgie- Jelgavasdome, būvvalde un VKPAI, klusi stūrītī pīpē, un pārējie joprojām neklapē ne ar ausi, LAS' am uzmesties par iniciātoru šādai revolūcijai ir neprātīgi, jo LASam atšķirībā no VKPAI un Jelgavas Būvvaldes nav ietekmes instrumentu izņemot pabļaustīšanos mēdijos, tieši tikpat cik Tev.


Ingurds Lazdiņš Re: diskusija r4 [24/03/2017 11:15]

Dārt, pārsvarā ar interesi un atzinīgi ievērtēju Tavus viedokļus komentāros, bet, jāsaka, šoreiz pilnīgi būsim nesapratušies - vispirms - nezinu neko par "Jelgavnieku revolūciju".

Savu piedāvājumu 2017. gada pašā sākumā uzzīmēju, kad vēl nebiju pētījis ne projekta aktuālo virzības gaitu instancēs, ne arī ko zināju par Jelgavas iniciatīvas grupu pret DEPO tajā vietā vispār. Uzzīmēju, jo nespēju noskatīties, ka tik nozīmīgā vietā vispirms saorganizē pasākumu ar pilnīgi bezcerīgu projektēšanas uzdevumu (konkursa nolikumu, apbūves nosacījumiem), un pēc tam vēl paši kā velns ar krupi netiek galā - pus gada laikā pēc konkursa - nekāda rezultāta!

Konkursam priekšlikumu nesniedzu, jo tas pilnībā neatbilstu (LAS apstiprinātajiem un izsludinātajiem) konkursa noteikumiem - uzdevumam. Tā būtu pašnāvība. Kam man teksti - "jā, paldies, saņēmām, bet netiks vērtēts, jo bla, bla, bla..."? Risinājums gan man bija skaidrs jau vasarā.

Tā vietā - mani šajā lietā visa rezultātā uztrauc tikai 2 (divas) konsekvences - atkārtošos:

1) ka būvvalde un plānotāji, rakstot apbūves noteikumus vispirms paši iedēj šo pretrunu vietas nozīmīgumam - nespēj kvalitatīvi prognozēt un veidot cienījamas pilsētvides attīstību tik nozīmīgā teritorijā, un

2) ka LAS saņemot šo un šādu projektēšanas uzdevumu kopā ar konkursa nolikumu - mierīgi "izlaiž to cauri" labākajās būvvalžu birokrātijas tradīcijās - "tā, būvlaides ir, prēmijas būs, varianti tiks iesniegti - tātad, apstiprinam".

Vai ir jēga, vai nav šādai "sacensībai", vai ir ņemts vērā vēstures un arhitektūras pieminekļa tuvums un, vai ar šādas (primitīva konkursa) procedūras palīdzību ir kaut mazākās cerības saņemt ko vietai piedienīgu un nākotnei vērtīgu - šoreiz nav ticis pat analizēts. Lūk, TĀ ir LAS atbildība un laža.

Citiem vārdiem sakot (divi dakteri sarunājs) - "jā, jā, pacients vesels, tik nedzīvs"...

LAS`a ietekme un privilēģija, ja kāds nu galīgi nav pamanījis, kā reizi būtu NEPSTIPRINĀT un NEORGANIZĒT šādus balagānus, kā sacensību par lielveikala kastes fasāžu noformējuma dizainu Rastrelli pils panorāmas zonā - ar visu to pašu tirgus vizuālo identitāti, reklāmu un nekādā veidā neatņemamo pārējo (būvmateriālu) supermarketa šarmu tik nozīmīgā un īpašā novietojumā - pamanīt to, ko teritorijplānošanas ierēdņi paši varbūt tiešām neredz, nevar vai... viņiem kāds neļauj saskatīt. (punkts)


Dārts Veiders: Re: diskusija r4 [24/03/2017 12:04]

Par pirmo piekrītu , un nevajag aizmirst VKPAI līdzdalību.

Par otro nepiekrītu, ja visi ieskaitot VKPAI ir gatavi redzēt to bodi tur , ko var daŗit LAS? Un kāpēc, kas būs tas iemesls, trača tajā laikā nebija, plosījās pirms konkursa tieši VKPAI un Jelgavas Būvvalde un pie kaut kāda lāpījuma nonāca kopā ar Pasūtītāju, Tavs priekšlikums kā reizi parādīja, ka var uztaisīt tā ,lai lielveikals nekožas ar pili, un beigu beigās, ja Tu gribēji startēt ar savu priekšlikumu, un Tu baidījies , ka atšūs uzdot konkrētus jautājums gan žūrijai, ar cc Jelgavas būvvaldei , VKPAI, LAS. Ja tie tad atbildētu Tev nepieņemami, tad aŗi varētu runāt par bezatbildību un lažām. LR konkursos ir ūber tizla prakse, vai nu uzliekam kluci nolikumam un visam pārējam un radam savu ģeniālo priekšlikumu, pat neparādot savā priekšlikumā , kas ir pārkāpts un kāpēc( aiz tizlumu, vai aiz bezkaunības, un otra galējība visu precīzi kā rakstīts, lai aŗi pat skaņojot projektus ir sadaļa - atkāpes no normatīviem, kuras var, vai nevar skaņot. Patiesība ir pa vidu, ja Tev liekas, ka konkrētā lieta, prasība ir nepareiza, un Tu iesniedz kaut ko citu, kas ir pareizāks Tavuprāt, tad uzraksti un pamato to, visādā gadījumā diskābeli Tev par to nedrīkstētu dot, galvenais , ka Tu patas esi norādījis ko Tu neievēro un ko Tu neievērotā vietā dari, un kāpēc.


Ingurds Lazdiņš Re: diskusija r4 [24/03/2017 15:33]

Kas tieši varētu būt par iemeslu, kāpēc nedrīkstētu dot diskābeli? Un kā es ar to varētu rēķināties?? taisot visu konkursa programmu, visiem iesniedzamajiem materiāliem....

VKPAI, kā reizi, ir pret. Nezinu, ko viņi atšķirīgu būtu izpildījuši pirms konkursa, kā Tu saki - par to neesmu informēts.

LAS pilnīgi konkrēti bija iespējas NEPARAKSTĪT un pilnīgi jau nu konkrēti - NEORGANIZĒT (kā izsacījās Rāviņš) šādu konkursu un šādā formā - ja kāds būtu edziļin'ajies un ar savu viedokli (lasi - mugurkaulu). Te nav runa par LAS protestēšanu, bubināšanu vai "pabļaustīšanos mēdijos", kā Tu raksti.

LASam varēja būt pilnīgi konkrēyta sava profesionālā pozīcija - piedalīties, laipni pakalpot, kā tagad, vai norādīt, ka tomēr nepieņemams pasākums.

Un nekāda revolūcija nevienam nav jātaisa.

Tā pat kā man nav intereses pašvaldību, būvvaldi, pasūtītāju un vēl sazin ko ārstēt, ne arī, kā Tu raksti - "uzdot konkrētus jautājums gan žūrijai, ar cc Jelgavas būvvaldei , VKPAI, LAS". Kam man tas? Manā brīvajā laikā un par manu naudu?

Es savu piedāvājumu iesniedzu Pasvaldībai un Attīstītājam.

Pēc tam - arī VKPAI.

Neviens no uzskaitītajiem, starp citu,l nav pateici, ka priekšlikums būtu pretīgs, nelietojams, neperspektīvs vai vietai neatbilstošs. Drīzāk pretēji. T.sk. Attīstītājs.


Dārts Veiders: Re: diskusija r4 [28/03/2017 10:10]

Redzi, ja Tu runā un strādā uz atklātām kārtīm, šaubos, vai kāds būs tāds bezkauņa, ka nošūs cilvēku , kurš prasījis atļauju konkursa laikā VKPAI, Jelgavai, LASam un Pasūtītājam, par iespēju pilsētai veselīgākā veidā atrisināt konkrēto problēmu. ( tas ka tas būtu jāprasa uz atklātām kārtīm gan ir fakts un tas velk aiz sevis riskus , ka Tavu redzējumu uzķers konkurenti un ka pie šī redzējuma Tu nebūsi vienīgais. Viss ir atkarīgs no jautājuma, adresātiem un publiskuma. Vai Tavs risinājums ir pretrunā apbūves noteikumiem? Likumdošanai? Tikai nolikuma shēmai, un tur Tu noteikti būtu guvis no augstākminētajām instancēm un organizācijām atbalstu, pat ja Pasūtītājs purkstētu par negribēšanu.

VKPAI ar vienu teikumu ir pret, bet tālāk seko, ja nu tomēr... , tad tā un šitā piekrītam. Tā ka svētākam par pāvestu neredzu iemeslu būt. Tas ir redzams viņu noteikumos.

Kāds ir iemesls neorganizēt? Jo man, Tev, vēl kādam kaut kas liekas, mums ir subjektīvs viedoklis, kur bija pilsoniskā nepakļaušanās, kur bija jelgavnieku pilsoniskā nepakļaušanās utt..? Pirms konkursa.

Tieši par to ir Ingurd runa, tieši Tavam priekšlikumam( radnieciskam aŗi no kāda cita) arī bija jābūt uzvarētājos, bet redzi ir tāds teiciens:" Tev piedots taps ja nevarēji, nemūžam ja negribēji...", diemžēl Tu varēji , bet negribēji un tajā vietā meklē, ka kāds cits pie vainas ir- LAS utt...


Ingurds Lazdiņš Re: diskusija r4 [28/03/2017 21:31]

"nošūs"? "prasījis atļauju"?? drusku neiebraucu...

par "uzķeršanu" gan neraizējos, pret to ir savas receptes (ja pareizi sapratu, ko domāji)

"Pretrunā apbūves noteikumiem"?? Nu, bet, protams. Tur jau visa sāls. Ka Jelgavplānotāji ir piegājuši konkrētajai parcelei absolūti shematiski - tā, ka tur neko citu, kā standarta kasti ar visu košo fasādi nemaz gribēdams nevari ielikt. Manā gadījumā es, kā minimums, pārkāpju visām saspraustajām atvirzītajām būvlaidēm, kuras pašas, kā redzams, tā pat neko neglābj un vietu nepasargā. Bet ir un skaitās neaizskaramas (ar LAS akceptu, kas tev tik ļoti nepatīk, ka pieminu).

Pāvestu - nesapratu, kāpēc pieminēji - arī neiebraucu. Es par arhitektūru - vietai labāko risinājumu vairāk.

"Kāds ir iemesls neorganizēt? Jo man, Tev, vēl kādam kaut kas liekas, mums ir subjektīvs viedoklis", Tu vaicā? Ha, es nerunāju par subjektīvu, bet profesionālu - eksperta - viedokli. Uz kādu LAS vajadzētu pretendēt, vajadzētu pavilkt, ne?...

Nobeigumā - ja vainu piemini - nav runas par to un vainu nemeklēju. Es vairāk par to, ka LAS jautājumam (pēc būtības) vispār nepieslēdzās, un to nu gan varētu no profesijas (ētiskā) flagmaņa sagaidīt un prasīt. Bet "vaina", kā smejies.... tā tāda margināla kategorija šajā gadījumā - nav jau nekas tāds (pierādāms slikts) noticis! ;) ;)

Vai tagad paskaidroju, kāpēc nepiedalījos un NEVARĒJU piedalīties?

Taviem vārdiem izsakoties - jo uz pašu Pāvestu (apbūves noteikumiem) būšu laikam atvēzējies!! :) tāds liktenis.


VD: Re: diskusija r4 [29/03/2017 11:20]

Par apbūves noteikumiem neiespringsti - arī konkursā neviens (izņemot mūs ;) tos neņēma vērā. Tā kā varēji piedalīties, ja jau tev arī bija ko teikt! Piemēram uzvarētājs - neievēroja ne brīvās teritorijas, ne apbūves blīvumu, ne stāvvietu skaitu, ne stāvvietu izvietošanas liegumu, ne apstādījumu teritorijas. Un runa nav par sīkumiem 5-10%. Normālā konkursā = automātisks DQ. Interesanti ko konkursa žūrijā darīja Jelgavas Būvvalde, kas pati šos nosacījumus izstrādāja.

Mūsu priekšlikums, protams, bija maksas pakalpojums, tādēļ arī sevišķi necepos. Attīstītājiem (patiesībā, šīs situācijas ķīlniekiem, kurus konsultē mudaki) rekomendējām vismaz ievērot apbūves noteikumus, jo, pretējā gadījumā, ikviens (piemēram kāds biznesa konkurents) visu šo ieceri juridiski “pakārs stabā”.

P.s. Ingurd, apbrīnoju tavu cīņas sparu un resursus. Vizuālos materiālus, ko izmantoji savas ieceres prezentēšanai jau nu varēji paprasīt ;)


Dārts Veiders: Re: diskusija r4 [29/03/2017 11:30]

"automātisks DQ" , kur Tu Venti esi šādu situāciju LR redzējis? Kāds LR , jebkurā konkursā ir ticis diskvalificēts( nerunājot proatams par prasti pusuztaisītiem darbiem) ?


LV: Re: diskusija r4 [29/03/2017 12:45]

... tiešām neviens nenāk prātā, tomēr LV konkursi mēdz būt dažādi (pārsvarā attieksme pret apbūves nosacījumu ievērošanu laikam atkarīga no konkrētās pašvaldības).

P.s.Varbūt es maldos, bet manuprāt, attiecībā uz LV konkursiem kopumā ir vērojams zināms progress un šķiet pateicoties LAS.


Dārts Veiders: Re: diskusija r4 [29/03/2017 12:54]

Ir divu veidu konkursi ideju konkursi un metu konkursi, Metu konkurss tomēr ir konkrēta procedūra un līdz šim konkursi ir bijuši tieši metu konkursu kategorijā, un nekad neviens pārkāpējs nav diskvalificēts -NEVIENS, vienīgajā skandālā, kad URA nekritiski nospieda francūžu risinājumu, neviens jau viņus nediskvalificēja viņi paši atteicās.

Tie kas LAS konkursu štellē darbojas iespējams arī grib un darbojas uz procesa optimizāciju, bet viens nav karotājs.


Ingurds Lazdiņš sakārtoju drusku tekstu to pašu vēlreiz [23/03/2017 18:49]

http://lr4.lsm...amp;detached=1

Interesanti, ka visā 3/4 st. garajā ierakstā nedzirdēju vismaz 2 būtiskās atziņas:

1) ka pilsētas pašvaldības un tās vadītās būvvaldes/pilsētplānotāju atbildība ir - atbildīgās vietās veidot un pieņemt VIETAI ATBILSTOŠUS ĪPAŠOS apbūves nosacījumus - un, ja paši netiek galā, tad vai nu pieaicināt profesionāļus uz līguma pamata savlaicīgi, vai vismaz rīkot konkursu par atbildīgās vietas attīstību un principiālo risinājumu (nevis, kā šajā gadījumā, par fasāžu noformējuma variantiem investora vizuālo standartu grožos). Bet, jebkurā gadījumā, TĀ IR PAŠVALDĪBAS ATBILDĪBA un lēmums, ko viņi katrai konkrētajai vietai savos apbūves noteikumos vai lokālplānojumos nosaka, pieprasa vai pieļauj un,

kā arī to skaidri pateica Rāviņa k-gs, Jelgavas mērs:

2) ka konkurss AR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM ŠAJĀ VIETĀ ir organizēts ciešā sadarbībā ar LAS, viņš pat teica - "konkurss ir LAS kopā ar (kādu tur) firmu organizēts" vai otrādāk...

Citiem vārdiem sakot - būtu jāpasaka un jāatzīst, ka laža ir nolaista visupirms jau t.s. Jelgavas lokālplānu sacerot, kur zemes gabalam pašā upes krastā, tiešā pilsētas centra, rekreācijas zonas un atzīta vēstures pieminekļa tuvumā nav iedoti nekādi, būtiski atšķirīgi noteikumi no pārējās ierindas komercapbūves tajā joslā gar ielu (ja neskaita prasības fasādes noformējumam un vērā neņemamo piebildi par dažādo stāvu augstumu), kā rezultātā konkursa uzdevums bija vienos vārtos - pasūtītāja šauri ekonomiskās interesēs - un, otrkārt,

ka LAS šāda konkursa uzraudzībai vai organizēšanai ir piegājusi pilnīgi formālistiski - labākajās plānošanas birokrātijas tradīcijās, līdz ar to uzņemoties (bet tas netika pateikts) tik pat lielu savas puses līdzatbildību par bezjēdzīgu procesa rezultātu un (kultūr)videi sagaidāmo kaitējumu. Sorry.


saņemti 32 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.