a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Latvijas Architektūras 131. numurs

<< Plaukts

Latvijas Architektūras 131. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 131 (3/17)
Tēma: Dzīvesveids — muiža
Redaktore: Velta Holcmane

Komentāri:

Miķelis: Kungi, [13/07/2017 12:37]

www.rigaslaiks...purkskis-19054

Prozit!!!

Dažas piezīmes.

VN - eksistē tāda kategorija kā Laiks ( Zeitgeist ), kas ietver unikālo apkārtējo norišu kopsummu, kuru nav iespējams atkārtot - Grieķija, piemēram, - valsts iekārtu ar visām vergu un vergturu attiecībām, filozofiju ( Platons, Sokrats utt. ), dievu panteonu, kuru šobrīd neviens ne izprot, ne spēj saprast, kā tie savus darījumus kārto. Tā laika Grieķijā eksistē mītiskais pasaules uzskats ( dievi iedarbojas uz cilvēkiem arī savstarpēji nemitīgi cīnās savā starpā ), kurš šobrīd ir miris un nav atdzīvināms, gluži kā klasiskā orderu sistēma arhitektūrā. Cilvēka zemapziņa producē veselus stāstus un zemapziņa mijiedarbojas ar apziņu, tādā veidā attīstot arī arhitektūras formas, noteiktas sabiedrības apziņas, sociālās iekārtas ietvaros, kuras spoguļojas Laikā ( Zeitgeist ).

Renesanse to visu atkal izraka pēc drūmajiem viduslaikiem un mēģināja integrēt jau viduslaiku kristīgajā pasaulē un atkal tas sanāca perfekti. Palladio , vai ne? Šeit jau bija mazāk mistikas, zemapziņas ( nu ja nu vienīgi vieta Dievam ), vairāk dominēja apziņa un sapratne ka vajadzīgo efektu var panākt ar noteiktu izteiksmes līdzekļu, arhitektūras valodas palīdzību, kuru pārņēma no antīkās pasaules. Pasaules kārtība - Dievs, Valdnieks, Vidējais slānis - muižniecība un tauta, nu un joprojām vergi, kā tādas mantas.

AS. Mūsdienu pasaulē dominē apziņa, cilvēka zemapziņa ir apspiesta ( brīdī, kad Andis noslēdz sarunu ar tekstu - ejam pie zaķiem, tas tomēr liecina, ka Andim zemapziņa darbojas ļoti labi, netipiski modernam cilvēkam:-) ), līdz ar to arhitektūra, arhitektūras valoda tiek atpazīta intuitīvi ( kur lielu lomu spēlē tā pati zemapziņa ). Vergu mūsdienu izpratnē vairs nav, kaut gan banku oligarhija producē modernos vergus - kredītatkarīgos. Kas attiecas uz diviem arhitektiem Tavā birojā. Viens pielieto prātu, apziņu un nekas īsti nesanāk. Otrs pielieto savu zemapziņu, pats to neapzinādamies, un tam viss ir čiki. Tajā brīdī kad otrs sāks pieslēgt apziņu, analizēt formu utt, var gadīties ka arī viņam nesanāks. Tai pat laikā, ja otrais pieslēgs zemapziņu, tam sanāks aizvien labāk.

Piekrītu. Lai kaut kas mainītos arhitektūrā, jāmainās sociālajai iekārtai, jābūt jaunām idejām, jābūt jaunai kvazireliģijai, kas transformē esošās reliģijas, vai vienkārši vecajām reliģijām, kaut kur tuksnesī jāatrod Praviešu neizlasīti teksti. Mani, piemēram, nesen uzrunāja un pamatīgi sapurināja arābu Klints mošeja Jeruzālemē. Kaut uzskatu sevi par modernu cilvēku, atrašanās vieta, 360 grādu panorāma, arābu ornametni, strūklakas un bargie arābu onkuļi izdarīja savu. Cilvēci kā tādu, citā līmenī varētu pacelt apziņa un pierādījumi, ka Visums mudž no dzīvības. Tas mainītu mūsu sabiedrisko iekārtu, transformētu tradicionālās reliģijas, mainītu arī arhitektūru, mainītu horizonta plašumu.

Paldies Jums abiem par svaiga gaisa malku. Žēl ka tādas diskusijas notiek reti, žēl ka tas nenotiek šeit a4d.lv.

P.S. Varbūt ka Arti ar RL atļauju, diskusiju var nopublicēt arī šeit a4d.lv? Kaut gan no otras puses, viedokļu plurālisms nav a4d.lv iecienīts,- ka iespējams katram palikt savās pozīcijās, dažreiz pat izskatīties pēc muļķa un galvenais pieņemt, ka otrs ir tikpat vērtīgs kā Tu ( pēc definīcijas, piedzimstot par cilvēku ).


e_maija Re: Kungi, [13/07/2017 14:36]

Miķeli, Tu nevarētu būt tik jauns, lai nezinātu, ka šādas sarunas dzīvajā bija Arhitektu nama klubiņa kodols deviņdesmitajos.

Varēja būt arī citādi - RL lūgtu Artim atļauju publicēt šīs sarunas:) Viens no Meistariem toreiz teica: laiks visu noliks savās vietās. Salicies ir šādi. Bet varbūt svarīgākais ir tas, ka sarunas turpinās.


Miķelis: Re: Kungi, [13/07/2017 15:30]

90-to sākumā vēl studēju, tā kā šito nezināju. Vēl studenti būdami rakām kaut kādu pagrabu Krāmu ielā melnām mutēm, melniem krekliem krekšķinādami no putekļiem 80-to gadu beigās PSRS laikā vēl šķiet, bija doma tur kaut kādu tusiņa vietu studentiem ierīkot, kas tur tagad notiek, būtu interesanti uzzināt.


Atis: Re: Kungi, [19/07/2017 14:11]

Lasīju un pie sevis domāju. Šis ir ļoti interesants temats: laika pieredzē uzkrāts telpiskais viedums. Arhitektūra dieviem senajā Grieķijā. Pieņemam, ka dievi bija jebkuras domas pamats - jebkurš dzīvesveids bija tam pakārtots. Tāpēc arī arhitektūra tapa dievišķa, secinot, ka jebkurš materiāls un jebkura forma nesa atbildību kāda dieva priekšā - vai tā būtu tempļa celtne vai dievišķumu iemiesojoša valdnieka guļamistaba, vai vienkārša cilvēka mājele. Neesmu sengrieķulōgs, bet secinājumu var izdarīt: arhitekta loma bija radīt bijīgu un cieņu raisošu telpu, nevis domāt par to, kurš un kā kādu celtni finansēs (tas, šķiet, bija skaidrs), vai kā šī celtne sevi atpelnīs piecos gados. Saprotams, ka runa ir par milzīga laika slāņojumu kolektīvā pieredzē. Šāda pieredze nerodas skolā vai pēkšņā iedvesmā, kur arhitekts ir nošķirts no cilvēkiem un ekonomikas. Skrienot pāri daudz dažādām niansēm, saprotams būtu tas, ka laba arhitektūra (terminu "labs" šeit atstājot paša vērtēšanā) rodas "ar laiku", kas ietver visu pieredzi - stabilu tradīciju un dažādus stabilitāti garantējošus apstākļus. Diemžēl tā sanāk, ka mūsdienās arhitektam ir ļoti jācenšas, lai tas būtu mērens (ar pilnīguma nozīmi, nevis iztikas minimumu), stabilitāti izstarojošs. Mērenība taču arī nenozīmē garlaicību gaumes ziņā. Viennozīmīgi gaumi veido uz zināšanām balstīta pieredze, tāpēc gaumes subjektivitāte ir visai nosacīts jēdziens. Par gaumi var strīdēties laikmetīgās mākslas sāncenši, kas veido savu personisko stāstu atspulgu publikai. Tad strīdēties var arī publika. Te noteikti var būt gara diskusija par mērenību un tās atspoguļojumu laikā, kur grūti salīdzināt to aprakstīto, definēto mērenību, teksim, Padomijā, ar šodienu.

Piemēram, Zahas darbi nav mēreni, taču interesi raisoši, iekarodami jebkura cilvēka prātu un sarunu tēmu, tādā veidā uzsitot sev cenu (naudas izteiksmē), kā arī ietekmējot domu arhitektu galvās, kur vēlāk rodas starpgadījumi ar mēģināšanu atdarināt vai turpināt līdzīgā stilā. Tad rezultāts vairs nav nedz interesi raisošs vai diskusiju vērts, bet gan drīzāk sēri smieklīgs un profesionāļus kaitinošs. Taču atkal visu var norakstīt uz laiku, kas jāpārdzīvo. Atkal un atkal ir jāgūst kāda mācība- smagāka vai vieglāka, nākotnes formas kvalitāti un stabilitāti ietekmējoša mācību stunda. Katrā laikmetā ir vairākas, bet izcelt gribu divas cīkstiņa puses: mūsdienu izaicinājumu kārie un stabilie mērenie. Tad nu šie cīnās un laužas vietējos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos. Gadījumā ja šie apstākļi ir spriedzes pilni, tad uzvar hibrīds, kas iejaucies pa vidu abiem. Ne šis, ne tas. Vai tad ideālā gadījumā arhitekta ambīcijas nav jābalsta nevis uz "jo tā es gribu un tāpēc tas būs forši jums visiem", bet gan uz to, ka "tā es gribu, jo man ir stingrs pamatojums un izpētīts materiāls". Tāpēc es, atrodoties vai vērtējot kādu telpisko formu, gribu redzēt domas izcelmes tīrumu un kvalitāti.


Miķelis: Re: Kungi, [20/07/2017]

Par Zahu. Zahas darbi protams nav mēreni, bet tomēr balstās Kandinska un Maļeviča hipertrofētās perspektīvas meklējumos. Vai krievu 20.gs avangarda mākslā. Jā, varbūt pat Gustava Kluča mākslā ( tas mazliet iesilda latviešu sirdis ). Zahu nav iespējams atkārtot, tomēr viņa paceļ priekškaru tam, kāda būs 21.gs arhitektūra - sarežģītu ģeometrisku formu telpas meklējumi. Ceļš, pa kuru iet mūsdienu zinātne jeb mūsu Laiks. Tas ko Zaha un Šūmahers darīja Vīnē ar savu studentu kursiem ir tikpat nozīmīgs kā tas, ko 20.gadsimta sākumā Vīnē darīja Oto Vāgners ar Secesiju. Zaha ir Laikmetīgs arhitekts, telpiski sarežģīts, dažreiz neiespējami neērts, bet Laikmeta garu uztveroša arhitekte. Un mūsdienu Laiks nav ne mērens, ne mierīgs.

Grieķi arhitektūrā radīja šedevrus, piedevām to darīja kolektīvi - visi polisē labi izprata šo arhitektūras valodu, zināma pilsētas struktūra - templis polises centrā, tirdzniecības vietas ( iepirkšanās centri ) ap to, nedaudz tālāk publiskās pirtis, amfiteātris, hipodroms, stadions. Dzīve bija reti labi sakārtota. Bija pat ūdensvada un kanalizācijas sistēmas iedīgļi, kurus tālāk attīstīja romieši. Tomēr valsts iekārta balstījās vergturu un vergu sistēmā. Nu un romieši to noveda līdz cilvēku iznīcināšanas priekšnesumiem Kolizejā. To nevajadzētu aizmirst, kad paceļam acis uz Kolizeju.

Ja jāsalīdzina Zahas Maxxi Romā un Kolizejs - abas ir laikmetīgas celtnes, izcili arhitektūras darbi. Tomēr Maxxi neviens nav nomušīts, un tas to dara simpātiskāku par Kolizeju, kura mūri piesūkušies asinīm, gluži kā kautuve.


Atis: Re: Kungi, [20/07/2017 11:49]

Jā, saprotu! Es ikdienā, kā pašam šķiet, klausos, skatos un savu iespēju robežās cenšos saprast un patērēju laikmetīgu mākslu (vismaz man tā gribētos domāt). Dažu no tās es pieņemu, daža man šķiet banāla vai muļķīga, bet dažu es gribētu būt pats savām roķelēm radījis. Ēku arhitektūrai ir savas nianses - tā stāv mūsu acu priekšā un mums (cilvēkiem) tā ir jālieto un tā jāvalkā, un tā ir daļiņa no kopējā pilsētas organisma. Tā nav drēbes vai kulinārijas trends, no kā var veiksmīgi izvairīties. Laikmeta atspulgs - šī brīža maksimālo tehnoloģisko iespēju kopums un domāšanas veida materializējums. Piedodiet, bet te es vienu personisku niansi vēlos minēt - man visinteresantākais šķiet tas, kas ar Zahas kādu no šedevriem notiks pēc 50 vai sazin cik gadiem kamēr dzīvošu. Ja kādu no viņas ēkām es saucu par tādu, kas varbūt labāk nebūtu tapusi, tad tomēr slepenībā ceru šo ēku redzēt pēc daudziem gadiem ar birku: "šādi strādāja senajā 2017. gadā, kad bija tādi un tādi apstākļi un lietoja tādas un šādas tehnoloģijas, kas bijis par pamatu mūsdienu tehnoloģiju attīstībai...". Ļoti interesants ir tas stāsts un atmiņa, kas ap to veidojas, un kā šis objekts "nogulsnējas" pilsētā. Ja pieņem, ka vēsturi veido faktu interpretācija mūsdienās, atmetot lieko un situācijai neatbilstošo, tad skumji būtu, ja Zahas darbi tiktu izsviesti kā spozmi zaudējuši ielasmeitas zābaki. Te atkal personiskās skumjas nonāk, teiksim, uz Tallinas Linnahall jumta.

Vēl:

Ā, jā, Kolizeju jau necēla kā kautuvi!


Miķelis: Re: Kungi, [20/07/2017 13:04]

Zahas ēkas visticamāk droši vien lielāko daļu nojauks, jo radīsies kāds cits virziens, kurš visu Zahas un kolēģu sasniegto noliks, atliks daži objekti, kurus pēc 50 gadiem sāks lolot un atjaunot.

Kolizejs kā reiz tika ieplānots kā Megakautuve, lai apmierinātu cilvēku primitīvās dziņas un dzīvniecisko mūsos, - kolektīvās antipirtis. Bija tāds moderns trends, paskatīties kā slepkavo dzīvniekus un cilvēkus. Lemt likteņus pūlī, paceļot vai nolaižot īkšķi, izklaidēties, vērojot sugasbrāļu nāvi. Imperatori nebija nekādi muļļas. Vara bija jānotur. Pūlī vispār mainās cilvēka uzvedības kodekss, pūļa iedarbība atbrīvo primitīvo, zemāko, kas ir cilvēkā. Kolizejs ir Liela kautuve. Mazākas kautuves bija sabūvētas katrā nozīmīgā pilsētā Romas impērijā. Šodien to aizvieto sporta manēžas. Esam mazliet civilizējušies.

Kaut gan barbarisma atdzimšana Austrumu pusē, liecina ka arī Eiropas civilizācija atrodas barbaru redzeslokā. Zapad 2017, - viens ekselents barbaru priekšnesums ar masu iznīcināšanas līdzekļu demonstrējumiem un rēcošu, apmierinātu pūli fonā.


Atis: Re: Kungi, [21/07/2017 14:35]

Kolizeja un Miķeli, tava pēdējā komentāra 3 jautājumu sakarā: biju domājis to tā, ka tajā laikā Kolizeju būvēja - kā saki - izklaidēm, lai arī kas raksturotu tā laika izklaižu būtību. Tas saistās ar morāli, vērtībām - cilvēka apziņas un apstākļu esamību. Tā, acīm redzot, bija norma. Vai līdzīga saistība nevarētu būt skatāma mūsdienu patērētāju sabiedrībā, kur, teiksim, lielveikalus sauc par izklaides un iepirkšanās centriem, tur pakārtojot arhitektūru (ar mazo a) tam nolūkam. Bet ja nu sabiedrības vērtības mainās, un pēc 300 gadiem leģendas rakstīs, ka ir bijušas tādas sabiedrības morāli graujošas naudas izsūkšanas konstrukcijas - lielveikali. Labi, tā ir utopija manās domās. Bet es uz lielveikalu eju ar nožēlu, un skatos kā cilvēki tur pavada kaut visu dienu, tad brauc uz savu kredīta dzīvokli Skanstē, utt. Tā ir visa viņu ikdienas dzīves telpa! Un te es domāju par vietas garu, par vietas un telpas atmiņas uzkrāšanos (joprojām). Jā, pūlī cilvēks mainās, saplūst ar citiem, tāpēc mūsdienās (skaidrs - visos laikos (bet par tiem es mazāk zinu)) cilvēkam DOMĀT nav vēlams, lai to vieglāk varētu vadīt vēlamajā virzienā (jā jā vecā klapata). Labi, tad jau atkal var runāt par augstas morāles sabiedrību. Laikam izklausījos drusku pēc panka, bet sevi par tādu neuzskatu! Ja toreiz Kolizejā nokāva publiski bez kautrēšanās, tad šodien nokauj ar citiem paņēmieniem un slepus. Tāpēc, vai lielveikals var būt Arhitektūra? Arhitektūru es personīgi redzu tikai kontekstā ar cilvēku dzīves vides kvalitātes veidošanu, ar kontekstu, ar tās iederību lielajā smalkajā telpiskajā struktūrā un mehānismā. Tas arī ir tas mērenums, ko domāju iepriekš. Kaut kā smieklīgi tagad sanāk, jo tad katrs būvniecības objekts, nebalstoties uz vietas atmiņas nolasīšanu un izzināšanu (kam protams nav uzrakstīti MK noteikumi, vadlīnijas), pēc manām domām, ir pārpratums! Tikai te nevajag sākt domāt, ka jāprasa katram iedzīvotājam, vai tam šāds objekts te, ja būtu uzcelts, patiktu vai nepatiktu. Tas nav ar to saistīts. Tā nav publiskā apspriešana. Cilvēki reti kad zina, ko viņiem vajag. Parasti viņiem vajag to, ko viņi grib tagad. Tāpēc Arhitektam būtu jāpiemīt tai spējai saredzēt vairāk par objektu, ko būvē. No šīs saredzēšanas tad arī rodas morāle un ētika, ko nevar iemācīties 4 gados.

Atkal iedomājoties V.N. (un, protams, ne tikai) filozofiju arhitekturā, šajā kontekstā pilnīgi atbalstu domu, ka Arhitektūrai un mākslai ir ļoti smalka robeža, ko nepārkāpt.

Drusku tāds domu blāķis sanāca, bet brīvajam laikam ir robežas.


Miķelis: Re: Kungi, [21/07/2017 16:50]

Man domāt, Cilvēka nokaušana nekad nav bijusi norma. Ap 1.gs darbojas pirmās kristiešu draudzes, jūdaisms ir jau krietni vecs, nerunājot par budismu ( tur palīdzēs Andis ). Cilvēka nokaušana viemēr ir nosodīta. Tas ka galvenā arbitra lomu uzņemas Romas imperators, un pūlis pavelkas - nemaina ētisko kategoriju - tas ir slikti un nepieņemami. Nu un kas tad vada Kolizeja arhitektu? Ne taču cilvēkmīlestība. Vai Tita arkas Romā būvētāju, kur attēlots kā čaļi stiepj mājās jūdu Tempļa zeltu veseliem vezumiem.

Par lielveikaliem. Tur pirmkārt ir smalka biznesa kalkulācija, ar domu ka cilvēks jānotur pēc iespējas ilgāk iekšā ( lielveikaliem nav logu ) un viņa maciņš pēc iespējas jāpatukšo. Te gan sarakstā varētu pievienot spēļu zāles un kazino, kur nogrimst ne viens vien mūžs un kuru līdzība ar Kolizeju ir diezgan pārsteidzoša. Man kā labi izglītotam matemātikā tas liekas mazliet nesaprotami, jo varbūtības teorija tur darbojas neticami skaidri. Nu un protams, jautājums paliek, vai arhitekts ir vienkārši naudas mašīna, bez morāles, vai tomēr zem ribām tur kaut kas iekņudās. Rīgā pilns ar Fēniksiem, kāds taču tos projektus skaņo? Neesmu redzēji ka no Zaudētavām kāds nāk ārā ģimenes laimīgām sejām - ek cik labi, ka šodien 500 EUR nospēlēju, ek cik labi atpūtos, cik labi izdevās!


Miķelis: Re: Kungi, [20/07/2017 01:02]

P.S. Arhitektu Ambīcijas, man šķiet, jābalsta spējā saprast mūsu Laiku ( Zeitgeist ) un meklējumos izteikt to telpiski. Var gadīties, ka to iespējams izdarīt izmantojot grieķu arhitektūras valodu. Kas gan ir desmitreiz grūtāks uzdevums par iespēju izmantot laikmetīgu arhitektūras valodu ( te nedomāju mūszemē kopēto paņēmienu - logi nobīdās, plakanos jumtus katrā sētā, betona sienas katrā mājā, Starka sulasspiedi katrā virtuvē ).

P.S. VN māja Dzintaros ir ūberoldskūls , reti labs darbs, kuru ar interesi un patiku uzlūkoju katru reizi. Un neapnīk. Ne par kripatu. Un laikam es kaut ko mazliet saprotu no Arhitektūras. Laikmetīgas Arhitektūras.


Atis: Re: Kungi, [20/07/2017 11:51]

Vai pastāv nepareizs laikmeta atspoguļojums arhitektūrā?


Miķelis: Re: Kungi, [20/07/2017 12:52]

Pastāv laikmetīguma atdarinājumi, mēģinājums lietot laikmetīgas arhitektūras štampus. T.s. Modīgie arhitekti.


Miķelis: Re: Kungi, [20/07/2017 01:20]

P.S. P.S. VN darbiem piemīt intelektuāls smalkums, gluži kā Zahas darbiem. Un intelekta līmenis ir salīdzināms, atšķiras tikai tā izteiksmes valodas.


Ansis: kā uzlabot darba ražību - [14/07/2017 13:27]

- "tusiņu vietu ierīkot" - ar šādiem un līdzīgiem solījumiem studentus motivē strādāt aktīvāk:)


Miķelis: Re: kā uzlabot darba ražību - [14/07/2017 18:15]

Nu tur kādi 30 cilvēki uz maiņām raka, vecais zēns AL visu kūrēja, gaisā virmoja pārmaiņas, tā kā vaigus visi bija sapūtuši ne pa jokam. PSRS jau bija staigājošs mironis, komjaunieši pamazām pārkrāsojās par sarkanbaltajiem patriotiem, dolārus visi bija redzējuši tikai žurnālos un džīnas šuva čigāni, no kuriem dažiem izdevās nopirkt pusdźīnas ( čigāni vienkārši par veselu džīnu cenu tirgoja pusi, tāds viņiem tas bizness bija taislaikos ). Interesanti, man kā vēsturniekam, kas ar to Krāmu ielas pagrabu notika, mani vienkārši parāva krievos, nemācēju atpirkties, jauns un dumjš biju. Ir kādam info?


Miķelis: Andim [20/07/2017 17:53]

Andi, es te tā kā izmetu makšķeres, lai mēs varētu atkal "pacīnīties" ( paldies par lekciju Gada balvā 2017, bija baigi OK, nezināju ka Tu interesējies par makrofiziku un mikrofiziku, te nu mēs varētu vienoties par kopīgo, starp citu, ir dažas labas grāmatas par to, ko zinātnieki sauc par paralēlajiem visumiem, kas arī varētu nozīmēt ( zinot kvantu teoriju un Tevis pieminēto domas ātrumu ), ka mēs šobrīd abi darbojamies vienlaicīgi padsmit Visuma variantos, nemanot interferences ( de ja vu ) ;-) ), -

bet Tu nereaģē. Tev viss OK?

Tai pat laikā grieķu būvmāksla, man šķiet, satur Arhitektūras konceptu. Respektīvi Klasiskā grieķu Akropole un Romas Panteons. Ir vai nav Arhitektūra?

Un turpinot diskusiju, kuru izraisīja Atis - varbūt Laiks darbojas nelineāri, bet bilineāri un ietekmē to, ko mēs uztveram par Arhitektūru? Respektīvi, Laika plūdums piedod darbam Arhitektūras kvalitāti un diezgan parasts grieķu templis top par Arhitektūru?


Miķelis: Andim [21/07/2017]

P.S. Esmu domājis par to, ko Tu teici lekcijā. Tu varētu labāk paskaidrot konceptu par 17 domāšanas stāvokļiem un 6, kuri raksturo karmu. Ar karmas konceptu ir gan viena loģikas problēma - kad tas sākās un kāpēc? Reliģijas kaut kā mēģina šo sākumu abstrakti skaidrot, pat zinātne noliek sākuma punktu - Lielo sprādzienu, bet karmas konceptam īsti nav ne jēgas, ne sākuma, ne saprotama gala.

Kas attiecas uz domāšanas svarīgumu arhitektūrā, varu atdzīties ka pašlaik ir vismaz trīs cilvēki, kuri to apliecina un skaidro - Tu, VN, un arī Miķelis te mēģināja ik pa brīdim ko blogos ieklepot.


Miķelis: Andim II: [21/07/2017 11:43]

Kamēr visi arhitekti guļ saulē un kasa vēderus, mēs varētu padiskutēt par 3 Lielajiem jautājumiem arhitektūrā:

1. Arhitektūra un morāle ( varbūt labāk skan ētika ).

2. arhitektūra un Arhitektūra. ( dažus jautājumus jau uzdevu ).

3. Laiks, laikmetīgums Arhitektūrā.

Jautājumi, kuri man personīgi ir ļoti svarīgi.

Man vienkārši tūlīt būs 2 nedēļas cita dienas režīma un lēnā garā varam padiskutēt. Gadienā ja arī guli saulē un kasi vēderu, iesit pāris rindiņas, tad būs vien jāpastudē austrumu prāta savaldīšanas prakses.


Atis: Re: Andim II: [21/07/2017 14:42]

Turpinot maisīt gaisu 131. numura sakarā (kas, protams, nav galīgi novirzīti no tēmas), ar interesi šajā 3 jautājumu kontekstā, gribētu dzirdēt katra arhitekta viedokli. Tāpat pievienotu 4. jautājumu: Arhitektūra un cilvēktelpa (tā, kas ārā).

Tāpat arī iespiedu savu domu plekšķi starp komentariem jau iepriekš (lai Andis te var izteikties).


Valdis Liepa: Kalta, tēsta vai betonēta [21/07/2017 16:33]

var būt Arhitektūra tāpat kā LR 3ļauj klausīties dažādu laiku klasiku. Lai katrs izsaka sevi savā iemīļotajā materiālā un kalpo tiem kam kalpo ar prieku!

https://www.yo...?v=cRApVLLJjQM.


Miķelis: Andim III [22/07/2017 23:47]

Nezināju, ka arī Tu ievēro sabatu. Saule norietējusi, tagad varam nolikt savas kipas un tīstokļus un pievērsties arhitektūrai.

Tavā lekcijā bija runa par domāšanu arhitektūrā, taču Meistardarbu Tu radīji, kā Tu teici intuitīvi ( Doles māja uz āderēm ). Ja būsi lasījis psihologu K.G.Jungu tad sapratīsi ka procesi notika smadzenēs, tai sfērā vai apgabalā, kurš nav atklāts - vai konkrēti zemapziņā. Smadzenes vai apziņa tikai piegādāja visu sensoro informāciju. Atrisinājums jeb projekts radās zemapziņā. Tā starp citu strādā arī Gunars Birkerts.

Un tam ar domāšanu nav it nekāda sakara, jo zemapziņas procesus mēs nekontrolējam. Kā Tu atzīmēji, neviens tā nav uzprojektējis un tas tiesa, jo tur slēpjas atslēga. Šādi projektē patiesībā visi pasaules labākie arhitekti. Un interesantākais ka zemapziņa var pieslēgties kolektīvai zemapziņai, un tad rodas Arhitektūra. Un Doles māja neapšaubāmi ir Arhitektūra. Mednieku namiņš ir kvalitatīva arhitektūra, arī Mākslas akadēmijas piebūve, nu un Ķeipenes projekts, tur mazliet tie kadri pievilkti aiz astes, jo rodas jatājums un kāpēc starp kadriem Lampa? Tāpēc ka Arsenāls?


A: Re: Andim III [23/07/2017 20:55]

Kas ir kolektīvā zemapziņa? Andis un zemapziņa, Kengo Kuma un zemapziņa Daniels un zemapziņa.


Miķelis: Re: Andim III [23/07/2017 22:56]

Kolektīvā zemapziņa ir zemapziņas lauks, kurš operē ar arhetipiem vai paterniem.

Te būs smalkāk: www.jungabiedr...gija/bezapzina


Miķelis: Re: Andim III [24/07/2017]

Par bezapziņu vai zemapziņu ir vesela K.G.Junga grāmata un te būs grūti to visu pārstāstīt. Un nebūt ne tā vieglākā grāmata, kuru pa vakariem palasīt. Īsumā - cilvēka dzīves mērķis ir sabalansētas Personības ( jeb Patības ) sasniegšana un Cilvēks ( sieviete un vīrietis ) savā sevis izziņas ceļā ( Jungs to sauc par via regnis jeb karalisko ceļu ) satiek trīs arhetipus sevī Ēnu, Animu ( vīr. ) jeb Animusu ( siev. ) un Sirmgalvi ( tulkojumos dēvē arī par Gudro vīru vai Gudro māti ). Šīs satikšanās, kuras bieži notiek kā projekcijas ( Animāciju - Raiņa sarkanmatainā mīla mūža nogalē ) veido mūs par Cilvēkiem. Tur nav protams runa par Arhitektūru, ritmiem, kompozīciju utt, tomēr šī iekšējā attīstības pieredze nosaka Personas ( skat. paskaidrojumu jungabiedriba.lv ) radošumu un spēju radīt jaunu, kvalitatīvu arhitektūru. Arhitektūra ir tikai virsējās putas, kuras rodas iekšējā attīstības ceļa izziņas gaitā.

Ja mēs runājam par Arhitektūru, mums jārunā par Dvēseli, Ego, Patību, Dievu, Visuma uzbūvi, Laiku, Karmu utt. no dažādiem skatu punktiem . Un nopietni, izsvērti jārunā, bez he, he. Mums jāpieskaras pavisam citam līmenim, ko arī mēģināja darīt Andis savā lekcijā.

Tas īsumā.


jianbin0911: jianbin0911 [11/09/2017 11:46]

http://www.ugg...earance.in.net

http://www.nike-store.org.uk

http://www.ral...fficial.us.com

http://www.can...-stores.com.co

http://www.mic...outlets.us.com

http://www.tor...tstores.us.org

http://www.che...n-shoes.us.com

http://www.ugg...s-cheap.in.net

http://www.kobeshoes.us

http://www.addidasshoes.net

http://www.tor...fficial.us.com

http://www.ral...-outlet.us.com

http://www.can...jackets.us.org

http://www.nfl...le-sale.us.com

http://www.mic...tfriday.us.com

http://www.ugg...-outlet.com.co

http://www.pan...ycharms.in.net

http://www.coa...tonline.com.co

http://www.mul...letstore.co.uk

http://www.nik...orwomen.us.com

http://www.ray...sessale.com.co

http://www.tru...anssale.in.net

http://www.polo-outlet.in.net

http://www.can...let-stores.com

http://www.nikeshoes.org.uk

http://www.coa...etstore.com.co

http://www.bas...llshoes.us.com

http://www.coa...etsales.us.com

http://www.lakersjerseys.us.com

http://www.airmax90.us.com

http://www.ray...assesuk.com.co

http://www.cheapmlbjerseys.net

http://www.can...tcanada.us.com

http://www.coa...tonline.us.com

http://www.oak...eapsale.us.com

http://www.oak...olesale.us.com

http://www.ral...outletuk.co.uk

http://www.coa...earance.us.com

http://www.pan...eclearance.org

http://www.oak...thentic.us.com

http://www.mic...et-sale.us.com

http://www.herveleger.us.com

http://www.tor...outlets.us.org

http://www.pol...-online.us.com

http://www.pol...tstores.us.com

http://www.polo-outlet.com.co

http://www.nfl...olesale.us.com

http://www.can...jackets.us.org

http://www.val...ooutlet.us.com

http://www.mic...tletmks.us.com

http://www.mic...utletme.us.com

http://www.airmax90.org.uk

http://www.tor...-online.us.com

http://www.suprashoes.us.com

http://www.ugg...etstore.com.co

http://www.airforce1.us.com

http://www.ral...ren-pascher.fr

http://www.oak...poutlet.us.com

http://www.katespade.org.uk

http://www.car...outlets.us.com

http://www.ray...glasses.us.com

http://www.mcm...tonline.us.com

http://www.converseshoes.us.com

http://www.han...ngchamp.us.com

http://www.chr...-outlet.us.org

http://www.ugg...-online.com.co

http://www.che...glasses.com.co

http://www.can...etstore.com.co

http://www.mic...tonline.in.net

http://www.che...glasses.com.co

http://www.che...-outlet.in.net

http://www.mon...ancpens.com.co

http://www.pan...youtlet.us.com

http://www.ugg...earance.com.co

http://www.mic...utlet-uk.me.uk

http://www.lon...poutlet.us.com

http://www.coa...inesale.us.com

http://www.oak...glasses.nom.co

http://www.chr...etstore.us.com

http://www.ral...renpolo.us.com

http://www.coa...letsale.com.co

http://www.can...cketsuk.com.co

http://www.out...eligion.in.net

http://www.che...ccerjersey.net

http://www.nikeairmax-90.co.uk

http://www.skysneakers.com

http://www.out...haelkors.co.uk

http://www.ral...urenpolo.me.uk

http://www.pra...oesofficial.us

http://www.ferragamo.eu.com

http://www.fitflop.in.net


saņemti 25 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.