a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Latvijas Architektūras 129. numurs

<< Plaukts

Latvijas Architektūras 129. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 129 (1/17)
Numura tēma: klasika
Viesredaktors: Imants Lancmanis

Viesredaktors Imants Lancmanis  apskata pretmetu šūpoles — antīko klasiku un tās noliegumu. Žurnāls atklāj Rīgas pils Prezidenta daļas restaurācijas vēsturi, kurā īpaša vieta ir atjaunotajai Eiropas mēroga Art Deco stila Sūtņu zālei, un stāsta par klasicisma pērli — Rīgas būvmeistara Hāberlanda celto Katlakalna baznīcu, kurai Artūrs Lapiņš ir atjaunojis kupola virsgaismas laternu. Nākotnes klasika ir Ekziperī starptautiskā skola Piņķos (birojs 8.A.M.), kurā apmācība notiek pēc Francijas pirmsskolas izglītības principiem, kas redzams arī interjeros. Vecrīgā, t.s. Parlamenta kvartālā Arhis arhitekti kādreizējās bankas apjomā ir veiksmīgi iebūvējuši apspriežu zāles. Idejām bagātā dizaina viesnīca Annas Hotel ir dizainera Mareka Birznieka komandas darbs. Igaunijas arhitektūras balvu mozaīkā Kristīne Budže izceļ somu arhitektu atjaunoto Tartu Svētā Pāvila baznīcu. Dizaina sadaļā- Gunāra Glūdiņa mikrorolleri, mokiki un mopēdi. Auguste Petre atrod analoģijas starp seno Pompeju un mūsdienu Rīgas grafiti.

Viesredaktora sleja

Visi zin,  ka «Māksla gara, dzīve īsa». Māksla jo garāka tāpēc, ka sasniegusi pilnību jau sen, pirms kristietība nāca ar mēģinājumu ierobežot cilvēka dabas ļaunumu. Grieķija un Roma  radīja mākslu un vis īpaši — arhitektūru, kas derīgo un skaisto apvienoja tik pilnīgā veidā, ka to   nav iespējams uzlabot. Var tikai variēt jeb sacelties pretī, jo kaut kas  pārāk pareizs, nevainojams un skaists  taču nav ilgi paciešams.  Pirms vairāk kā tūkstoš gadiem  iekustējās pretmetu šūpoles — antīkā klasika un tās noliegums.

Karolingu renesanse un romānika daudz ko  paņēma no Romas mākslas, tad gotika nāca ar ziemeļniecisku kontrastu, kritienu zemapziņā un abstrakcijā. Renesanse, kas nomainīja gotiku, atnesa antīkai mākslai līdzvērtīgu līmeni,  bet, kā to diktē šūpoļu princips, renesanses harmoniju  nomainīja manierisma  disharmonija. Baroks, kas 17. gadsimtā Francijā un Anglijā  pat pielīdzināms klasicismam, atkal sakārtoja arhitektūras stingros pamatus, lai tos no jauna saļodzītu rokoko grīļīgā elegance. Un tad nāca klasicisms — cildens un skaists, taču  pievedot pie vēsturisko stilu gala. Eklektikas karuselis savukārt dzemdēja jūgendstilu, kārtējo mēģinājumu radošumu  izvilkt no zemapziņas dzīlēm, lai   pavisam drīz mestos neoklasicismā, ko savukārt atbīdīja modernisma uzplūdi. Tomēr jau 30. gados paspēja apnikt   Bauhaus,  Mīsa van der Roes spožais minimālisms, un autoritāro režīmu pavēnī atkal cēlās mājas ar kolonnām un frontoniem.

To visu aizslaucīja Otrais pasaules karš. Pasaulei  gūstot kaut ko no civilizācijas un sociālā sapņa piepildījuma, demokrātijā sakņotā arhitektūra nāca kā pretstats klasiskajam ideālam. Šķiet,  nu uz visiem laikiem; postmodernisms veltīgi  izmēģināja roku nelielā  klasikas atdzīvināšanā. Šodien mēs sēžam nolieguma cikla dziļumos. Viss ir labi un pareizi, arhitektūra  atbilst šī laika prasībām un iespējām, daudz  efektīgu un asprātīgu celtņu. Vairāk nav dots.  Kas īsti ir radošs un jauns, kam izdevies izkļūt ārpus modes, stiliem, stiliņiem un pasūtītāja gaumes? Vai arhitektūra ir izcila tikai tad, ja tā šokē — ar augstumu, šķībumu, dārgumu? Ar Lielo Tukšumu? Lai mūsdienās taptu patiesi jauna arhitektūra, kas nebūtu tikai kāda veiksmes stāsta atkārtojums,  pa reizei der paskatīties uz klasikas mūžīgo mantojumu. Tam vismaz ir terapeitiska nozīme, atgādinātāja un salīdzinātāja loma. Vai drīkst vēl runāt par skaisto un harmonisko? Vai zelta griezumu lietot būtu noziegums? Vai var izsaukties — ak, šī joniskā kolonna, cik tā ir skaista!?

Imantas Lancmanis

Raksts publicēts: 10/03/2017


saņemti 2 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.