Sasaucoties ar Latvijas
prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, nākamajā nedēļā notiks vērienīga
starptautiska konference Kultūras
mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbība, ko rīko Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Divu dienu diskusijās
12. un 13.martā Latvijas Mākslas akadēmijā dažādu nozaru profesionāļi, kā arī
sabiedrības (sabiedrisko organizāciju) pārstāvji tiks aicināti veidot dialogu par
kvalitāti kultūrvēsturiskās vides attīstībā un mūsdienu arhitektūras un dizaina
lomu esošo vērtību papildināšanā un izcelšanā. Tādā veidā Latvija turpinās
Grieķijas un Itālijas prezidentūru uzsākto darbu kultūras mantojuma jomā.
Latvija ir aicinājusi
dalīties pieredzē Eiropā un Latvijā atzītus kultūras mantojuma, arhitektūras un
dizaina ekspertus — teorētiķus un praktiķus, tādējādi sniedzot gan teorētisko
pamatu diskusijām, gan piemērus novērtēšanai un iedvesmai. Starp lektoriem
minamas tādas nozīmīgas personības kā britu arhitekts, Europa Nostra un daudzu citu balvu ieguvējs, Kings Cross stacijas Londonā rekonstrukcijas autors John McAslan, Eiropas un Vidusjūras
muzeja direktors un Marseļas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas koordinators Jean – Francois Chougnet, norvēģu
arhitektu biroja Snøhetta — Oslo operas autoru — arhitekte
Marianne Sætre un citi (informācija
par lektoriem sekos).
Mērķis
Atsaucoties uz
ES Padomes secinājumos (2014/C 183/08) pausto aicinājumu, stiprināt kultūras
mantojuma nozīmi ilgtspējīgā attīstībā, galveno uzmanību pievērst projektiem
pilsētvides un lauku plānošanas, pārveidošanas un atjaunošanas jomā,
konferences rīkotāji vēlas aktualizēt un veicināt diskusiju par
kultūrvēsturiskās vides attīstības kvalitāti un mūsdienu arhitektūras un
dizaina lomu esošo vērtību papildināšanā un izcelšanā.
Konferences rīkotāji
vēlas veicināt kultūras mantojuma nozares labāku dialogu un savstarpēju
sapratni ar galvenajiem sadarbības partneriem – kultūras pieminekļu
īpašniekiem, arhitektiem, būvniekiem, dizaineriem, investoriem, plānošanas
speciālistiem, pašvaldībām, kā arī iedzīvotājiem (sabiedriskajām organizācijām).
Vienlaikus
konferences mērķis ir rosināt Eiropas nozares ekspertu diskusijas, kā arī
veicināt dažādu viedokļu harmonisku līdzāspastāvēšanu par galvenajiem
principiem kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina kvalitatīvas
mijiedarbības nodrošināšanai nolūkā veicināt Eiropas 2020 stratēģijā iecerēto
viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, kas pamatā ved uz galveno mērķi —
cilvēka dzīves kvalitāti.
Apraksts
Konference tiek
rīkota radošās darbības nedēļas Radi!
ietvaros kā viena no trim kultūras konferencēm Latvijas Prezidentūras ES Padomē
ietvaros. Konference iecerēta kā nepieciešams un ilustratīvs turpinājums konferencei
Kultūras un radošo industriju pārneses
process, kas norisināsies 11.-12. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Konferences laikā ar
teorētiskām diskusijām un praktiskiem piemēriem galveno uzmanību paredzēts
veltīt šādām tēmām:
- Mūsdienu arhitektūra un dizains vēsturiskajā pilsētvidē —
apbūves mērogs, raksturs un vides noskaņa; - Mūsdienu arhitektūra un dizains kultūrvēsturiskajā lauku
ainavā; - Autentiskuma jēdziena konsekvence kultūras mantojuma un
mūsdienu arhitektūras attiecībās; - Mūsdienu vides dizains kultūrvēsturiskajā vidē —
ieguvumi un draudi.
Balstoties uz
minētajām prioritātēm, priekšlasījumu tēmām un konferences diskusijām izvirzīti
šādi jautājumi:
- Vai mūsdienu arhitektūras attīstība pilsētvidē un laukos
apdraud kultūras mantojumu? Kādos apstākļos prognozējami draudi? Vai pēc 100
gadiem nebūs situācija, kad vēsturiskas viduslaiku pilsētas autentisku noskaņu
vairs nevarēs iegūt? - Kā kultūras mantojuma aizsardzības prasības ietekmē
mūsdienu arhitektūras kvalitāti? Kāda ir mūsu attieksme pret vēsturisko stilu
atdarinājumiem, kopijām un replikām mūsdienu būvniecībā? - Vai mūsdienu dizaina klātbūtne kultūrvēsturiskās vides
noskaņai ir traucējoša? - Kurus var uzskatīt par labas prakses piemēriem kultūras
mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina savstarpējai mijiedarbībai? - Kurus var uzskatīt par kļūdainiem risinājumiem, kur
mūsdienu arhitektūras ambīcijas ir iznīcinājušas kultūras mantojuma vērtības?
Vai mēs no tā esam mācījušies? - Kāda loma telpiskās vides attīstībā un kultūras mantojuma
nozīmes palielināšanā ir sapratnes un attiecību uzlabošanai starp kultūras mantojuma
sargātājiem, plānotājiem, arhitektiem, māksliniekiem, attīstītājiem un citām uz
jomu attiecināmām interešu grupām? Vai ir kādas citas alternatīvas? - Ko nepieciešams paveikt, lai veicinātu kultūras
mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina līdzsvarotas attiecības — tādas,
kas rada pievienotu vērtību videi un uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti? Vai
vispār šādas attiecības ir veicināmas?
Nolūkā rosināt visplašāko
diskusiju par konferences jautājumiem, kā arī nodrošināt Latvijas prezidentūras
mērķi sarīkot t.s. «bezpapīra» prezidentūru, konferences rīkotāji iecerējuši
pirms konferences apkopot visu konferences dalībnieku idejas un viedokļus par
apspriežamajām tēmām, kuras līdz ar citiem informatīviem materiāliem, kultūras
mantojuma politikas un konferences darba dokumentiem būs pieejamas īpaši šādam
nolūkam izveidotā interneta vietnē www.heritageriga2015.lv
Lai konferences
dalībniekus iepazīstinātu ar konferences tēmu raksturojošiem Latvijas
labākajiem piemēriem, paredzēts izveidot virtuālu izstādi. Konferences laikā būs
nodrošināta tiešraide internetā, kā arī konferences delegāti, augstskolu
studenti un citi interesenti — aicināti diskutēt un paust savu viedokli
sociālajos tīklos:
Ideja par sabiedrības intereses piesaistīšanu un iesaistīšanu, domu apmaiņu virtuālā forumā noteitki ir laba, tomēr nav pārliecības vai esošājā formā tā darbotos. Tāpēc ar mantojuma nozari nosacīti saistītu tēmu gribēju pacelt šeit. Tā gan neskar kultūras mantojuma jautājumu būtību, bet tikai valodu, ko lietojam, precīzāk, ¬vienu no jēdzēniem, kura izmantošana latviešu valodā stipri atškirās no tā, kā to lieto „rietumos”. Runa ir par jēdzienu „ rekonstrukcija”. Mazliet līdzīgi kā ar jēdzienu „dizains”, kura nozīme latviešu valodā ir jūtami šaurāka nekā angļu valdodas „ design”. Tikai tās nozīmes, ko vairums latviešu arhitektu (tāpat tas tiek lietots arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā no… Lasīt vairāk »
Vai mulāža ir rekonstrukcija?
Tad droši vien jānoskaidro, – kas tiek domāts ar mulāžu arhitektūrā? Vai tā ir tikai kā skulptūra, kas atveido ēkas ārējo izskatu, vai tomēr „apdzīvojama”, lietojama struktūra, kas tiecas izskatīties, kā kāda reiz jau bijusi būve.
nu, mulāža ir, piemēram, nesen šeit a4d pieminētie putuplasta kapiteļi un ciļņa joslas, nokrāsotas apmetuma vai akmens krāsā… mulāža ir (it kā) apmesta vēsturiskās ēkas replika (rekonstrukcija), bet patiesībā – špaktelēta siltumizolācijas čaula (brrr…šķērmi pat iedomāties). (mazliet jau pieņemamāks komproiss būtu ja patiešām vēsturiskās ēkas senos mūrus saudzīgā veidā (ar izpratni) tikai apdarītu ar to pašu pieminēto siltumizolāciju, un tad apmestu pa virsu (faktiski, nošpaktelētu). to vēl varu izedomātries. bet skumji ir, kad (repliku) uzbliež no gāzbetona, un tad, pa virsu, uz baltā putuplasta 🙂 uzsmērē tādu plānu, plānu, skanīgu līmšpakteļa kārtiņu :)) un tad, aida, uz nodošanas komisiju!… mulāža… Lasīt vairāk »
Tu, Arti runā par arhitektūras terminu latviskošanu un tā ir ļoti vajadzīga lieta. Bet tas uzņems apgriezienus un bagātinās arī arhitektūras domu Latvijā tikai pie Arhitektūras literatūras tulkošanas. Un sākt vajadzētu ar K.Fremtona "Modernā arhitektūra". Absolūts bestellers jau 6. vai 7. versijā. Un tas kurš to izdarīs , paliks Latvijas arhitektūras vēsturē gluži kā E.Gliks.
Esmu lasījis K.Fremtona "Modernā arhitektūra".
Ieklikšķiniet, ja nav slinkums.
Neesmu pārliecināts, vai kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras mijiedarbība, ar ko VKP saprot kā putuplastu dekoru lipināšanu un mākslīgo karnīzīšu nelaikmetīgumu, šī diskusija ir aktuāla.