a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Konkurss Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennālē

<< Notikumi

Konkurss Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennālē

Kultūras ministrija ir izsludinājusi metu konkursu par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 16. Starptautiskajā arhitektūras izstādē, kura notiks 2018. gadā. Piedāvājumi jāiesniedz līdz 31. augustam.

Komentāri:

Līga Apine: ??? [19/07/2017 12:36]

Izlasīju nolikumu. Man ir jautājumi. Un vēlos tos izteikt publiski!

1) Kvalifikācijas prasības gan dalibniekiem, gan piesaistītajiem speciālistiem. Pirmkārt, izglītības līmenis. Tātad, uzņēmīgu studentu idejām "nē" jau iepriekš. Nu labi. Taču visiem, gan "dalībniekam", gan 4 speciālistiem, ir prasība pēdējo piecu (5) gadu laikā, darbs vismaz pie diviem (2) līdzvērtīgiem pasākumiem. Visiem! Tātad, parasts "Arhitektu birojs", kam ir ienākusi prātā laba ideja, nevarēs piedalīties, ja nav pēdējā laikā taisījuši starptautiskas izstādes. Pat, ja piesaistīs šos 4 pieredzējušos speciālistus! Un, piemēram, pat Reinis vai Uģis nederēs, jo pat iepriekšēja dalība pašā Biennālē neskaitās kvalifikācija, jo tas bija pārāk sen! (Oou, es laikam vēl varētu mēģināt ielekt tajā aizejošā vilcienā...pēdejā iespēja...) Tas ir mudinājums pāris birojiem specializēties uz regulāru dalību biennālēs, vai kā šo saprast?

2) Pieaicināmo speciālistu sastāvs un skaits. 4 gab. Kurators, projekta vadītājs, PR speciālists. Katrs ar izglītību un pēdējo 5 gadu laikā realizētiem 2 līdzvērtīgiem projektiem. Vispār jau pieredzējis kurators spēj to visu, ar pāris asistentu palīdzību!

+ atsevišķi projektētājs, kas ir ar arhitekta izglītību un to pašu pieredzi ar 2 līdzvērtīgiem projektiem pedējo 5 gadu laikā. Tātad, KM uzskata, ka arhitekts nespēs izprojektēt izstādi par arhitketūru, ja nebūs šīs iepriekšējās pieredzes. Tiešām???

3) Nolikuma sākuma, un arī vērtēšanas tabulā rakstīts, ka dalībnieku piedāvātajai koncepcijai jāatbilst, un arī vērtējums būs pēc atbilstības Biennāles galvenajai tēmai, kā arī aktualitātes pasaules mērogā, dizaina kvalitātes, tāmes un realizācijas plāna kvalitātes. Taču nolikuma beigās - tehniskajā specifikācijā minēts, ka pasākums ir cieši piesiets pie Latvijas Simtgades pasākumu plāna, visur jābūt Simtgades pasākumu logo, visur jāuzsver, ka tas ir par godu Latvijas Simtgadei. Tad kāda īsti ir KM uzdotā ekspozīcijas tēma?


Miķelis: Re: ??? [20/07/2017 15:26]

Ja runājam par valsts ierēdņu aparātu, kas aktīvi darbojas Kultūras ministrijā, tad tur visam vajadzētu būt skaidram - favorītisms plaukst un zeļ. Nolikums piedzīts zem konkrēta labuma guvēja un pēdējā brīdī uzvarētājs arī parādīsies. Ja eksistē stulbums kā matērija, tad viņš lielā daudzumā koncentrējas latvijas teritorijā, konkrēti - Latvijas valsts pārvaldē. Kādas tik pērles nav iespējams dzirdēt. Un nekas. Visi augstākie ierēdņi saņem ap 100k EUR gadā, daži pat iepērk dzīvokļus Monako.

Šis ir simptomātisks arhitektūras nolikums, kur iestrādātas visas viedās ierēdņu tehnoloģijas. Brīvais konkurences arhitektūras tirgus Latvijā vairs neeksistē. Varu pārņēmuši Angļu džentlmeņu kluba dalībnieki, kuri visas svarīgākās arhitektu atslēgas nodevuši būvniekiem, paši pārņemdami atlikušo tirgus daļu.

Mans ieteikums - samierināties un garīgi emigrēt, pēc tam jau fizisko ķermeni vieglāk pievilkt klāt. Nav vērts tērēt nervu šūnas mirušai valsts iekārtai. Pats esmu garīgi emigrējis uz Igauniju, mēģināšu arī uz turieni pārcelt savu mazo, bet ienesīgo biznesu. Atdeves no nodokļu maksāšanas Latvijā ir apaļa 0. Maksas medicīna, autonodoklis tāds, ka bail skatīties, bet ceļi brūk, tūlīt pieliks akcīzi degvielai, nekustamā īpašuma nodoklis neadekvāts, izglītības sistēma čābīga utt.

Ja lielākās partijas ZZS frakcijas vadītājs var pateikt, ka Rīdzenes oligarhu sarunas ir nozagtas, tad acīmredzot viņa smadzenēs dzīvo punduris ar hūti ( skat.filmu "Būt par Džonu Malkoviču" ). Arhitektūra nav atraujama no valsts galvu IQ koeficienta. Latvijā tas ir divreiz zemāks par Lietuvu, un četreiz zemāks par Igauniju. Nav vērts tērēt savu kapacitāti Idiotu zemes stutēšanai. Šķiet, Krištopāns nosauca mūsu zemi par Muļķu zemi, bet tas jau vēl būtu labi, tad būtu cerība. Idiotu zemei cerības nav nekādas.

Idiotu zemei raksturīgs šodienas panākumu neesamību aizvietot ar skaļām jubilejām. Te mēs mācāmies no Austrumu kaimiņa. Tur svin uzvaru ( ar 38 mio kritušajiem pēc pēdējiem datiem ) bezjēdzīgā karā. Mēs tūlīt svinēsim 100-gadi. Vara tīri labi zin, ka lai to nenonestu uz nestuvēm, nepieciešams dot panākumu aizvietotāju - svētkus. Kas mums patīk vislabāk? Padziedāt! Tikmēr hozjaistveņņiki, Miljončiki nozags pēdējās kvēlspuldzes un pārējiem piedāvās Limonādi.

Kultūras ministrija, tas nozīmētu, ka tur mājo izglītotākie, intelektuālākie cilvēki. Bet kārtējais viedais arhitektūras konkursa nolikums parāda ka tā gluži nav. Par to kauns un kauns par arhitektūras sabiedrības klusēšanu. Esam svērti, nomērīti un atdzīti par vieglu esam. Konsekvences neliks uz sevi gaidīt.


Uzvārdsa: Re: ??? [11/08/2017 15:19]

Jautājumi objektīvi. KM kuratorei Dzintrai Purviņai pieklātos sniegt atbildes.


kivars: Jautājums pēc būtības [21/07/2017 12:01]

Kas par to būtu sakāms LAS?


Dārts Veiders: nejauks smīns... [11/08/2017 16:52]

Dārgie kolēģi, labrīt , laiks apzināties LR ir pirmrindniece atomārā sabiedrības uzbūvē, viss kas ir it kā kopējs diemžēl ir kāda interesēs, un tie kas labprātīgi vai spiesti kalpo šim kopējām interesēm diemžēl ir tie idioti, ko savā runā apstiprina Miķelis. Ja kaut ko gribi panākt neprasi nevienam, bet cīnies pats, iespējams atrausies pa muti, bet vismaz ar Tevi rēķināsies nākotnē. Ja kādam ilūzijas ka "labais" LAS kāda vietā ko darīs, labrīt un uzredzēšanos, katrs par sevi, ja kāds domā ,ka kādam interesēs kāda sirdsdēsti pat ja pārējiem ir tādi paši, aizmirstiet, neba velti i ir ex sovoka vadošās nācijas teiciens :" Kovo jebj...t čužoje gore" .


Anna: KM stils [13/08/2017 08:44]

Iepriekšējais Biennāles konkurss jau iezīmēja KM stilistiku: ilgi pirms konkursa tika organizēts 3 Baltijas valstu paviljons. bet tik un tā Izsludināja konkursu, it kā nekas nebūtu noticis. Tajā piedalījās visādi muļķi, kaut uzvarētājs jau tāpat bija zināms.


Līga Apine: Re: KM stils [14/08/2017 15:10]

Nevaru piekrist šim apgalvojumam, jo iepriekšējā Biennāles konkursā biju žūrijā un par šādu iepriekšēju "sazvērestību" man nekas nav zināms. Nolikumā iekļautās prasības nedeva nekādas priekšrocības uzvarējušajiem dalībniekiem. Žūrijas lēmums bija par labu izteikti spēcīgākajam piedāvājumam. Tas, ka Lietuvā konkurss jau bija noticis agrāk, un informācija par uzvarējušo projektu (pateicoties žurnālistiem), paspējusi nonākusi līdz mums, nekādā ziņā nebija šo dalībnieku vai KM vaina, un nevarēja būt par iemeslu diskvalifikācijai.

Taču būtiskais, par ko šeit pacēlu balsi, ir kas cits. Ne jau tādēļ, lai pažēlotos, un ne jau tādēļ, lai dzītu Miķeli depresijā un trimdā. Līdz šim, un arī vēl pirms diviem gadiem, prasības pret dalībnieku bija samērīgas - komandā vajadzēja būt 1 sertificētam arhitektam, un 1 izstāžu kuratoram ar atbilstošu pieredzi (bez laika un skaita ierobežojuma). Tas arī viss, un bija ok. Kas ir noticis pa šo laiku, ka pēkšņi prasības ir tā pieaugušas, ka izslēdz iespēju piedalīties jebkuram arhitektam? Tas būtu saprotams, ja, piemēram, par godu tai pašai Simtgadei būtu ieplānots 5x lielāks pasākums ar 5x lielāku budžetu - tad loģiski, ka 5x pieaugtu prasības. Taču tā nav - budžets, telpa - viss apmēram kā parasti. Es gribētu zināt pamatojumu!


Dzintra Purviņa: Par Venēcijas biennāles konkursu [17/08/2017 16:07]

Paldies, Līga, par izteikto viedokli, jautājumiem un rosinājumu diskusijai.

Atbildot uz Taviem publiski izteiktajiem jautājumiem un viedokli, daži aspekti īsumā.

Latvijas pārstāvniecība Venēcijas arhitektūras biennālē ir valsts reprezentācija starptautiskā mērogā, tāpēc likumsakarīgi, ka biennāles formāts nosaka augstus kvalitātes standartus. 2018.gads starptautiski izskanēs Latvijas valsts simtgades zīmē, tādēļ jo īpaši, arī atskatoties uz 2016.gada Baltijas valstu paviljona starptautisko rezonansi, atbildības latiņa par nākamās biennāles Latvijas ekspozīciju un tās kvalitāti ir īpaši augsta. Organizējot Venēcijas arhitektūras biennāles konkursu jau trešo gadu, Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā dažādo iepriekšējo konkursu organizēšanas pieredzi, tostarp, esam uzklausījuši arhitektu, arhitektūras kritiķu, kuratoru, žurnālistu viedokļus, kuros kā viena no atziņām ir izkristalizējusies, ka biennālē jābūt pārstāvētiem valsts izcilākajiem un profesionāli spēcīgākajiem nozares pārstāvjiem.

Turpinot par Tevis uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem par prasībām,

aicinu neskaidros jautājumus par tehnisko specifikāciju iesūtīt uz e-pasta adresēm: dzintra.purvina@km.gov.lv un pasts@km.gov.lv. To paredz Venēcijas biennāles konkursa nolikuma nosacījumi. Atbildēsim Tev pēc iespējas ātrāk un publicēsim atbildes arī Kultūras ministrijas mājas lapā, sadaļā Iepirkumi/ Metu konkursi.


Andrejs Ģelzis Re: Par Venēcijas biennāles konkursu [17/08/2017 16:44]

Labdien Dzintra!

Neiedziļinoties vispārējos jautājumos negribētu palaist garām izdevību aizrādīt, ka ir stipri apnicis lasīt augsti profesionālās nodokļu maksātāju naudu apkalpojošo iestāžu ierēdņu atrunas pie nenormāli sagudrotajiem līgumiem un noteikumiem - vai tas būtu Valsts jeb pašvaldību iepirkums vai konkurss. Vispirms frāze "esam uzklausījuši arhitektu, arhitektūras kritiķu, kuratoru, žurnālistu viedokļus" neizsaka pilnīgi neko, kamēr visi šie ļautiņi nav nosaukti vārdā. Sen jau novērojams, ka no Jūsu puses frāze "augsti profesionāli nozares pārstāvji" ir pilnīgi subjektīvs apzīmējums. Patiesībat gribat redzēt tikai kara varoņus, kam krūtis noklātas ar ordeņu lentītēm. Pilnībā piekrītu Līgas spriedumiem. Ir jādod iespēja piedalīties pēc iespējas plašam gribētāju lokam, kas protams prasa nopietnu žurijas darbu, izejas kritēriju un programmas sagatavošanu. Esmu pret plaši piekopto diskrimināciju arhitektūras laukā. Sakārtojiet galvas savā pusē un Jūs sastapsiet gudrus un inteliģentus cilvēkus mūsu pusē!


saņemti 9 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.