Laikmetīgās
mākslas muzeja arhitektūras konkursa rīkotāji aicina pieteikties Latvijas
arhitektus līdzdalībai konkursā, kam izvēlēts īpašs, Latvijā neredzēts modelis
— slēgtajā sacensībā piedalīsies pieci starptautiski atzīti biroji, kas savukārt
paši izvēlēsies sadarbībai vietējos partnerus no topošās datubāzes. Pieteikšanās pagarināta līdz 8. februārim.
Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursa rīkotāju izplatītā informācija
atbild uz jautājumiem, kas izskanēja komentāros pie A4D nesen publicētā raksta
par gaidāmo nozīmīgo sacensību — kādi tad būs konkursa rīkošanas galvenie
principi, kā tajā tiks iesaistīti vietējie arhitekti. Konkursa rīkotāju kompānija Malcolm
Reading Consultants aicina Latvijas arhitektus, pilsētvides arhitektus —
plānotājus un ainavu arhitektus līdz 13. janvārim pieteikties līdzdalībai.
Dalībai
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci
starptautiska līmeņa arhitektu biroji — finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas
arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016.
gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no
Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā
muzeja skices. Plānots, ka konkurss norisināsies aptuveni sešus mēnešus. Tā
noslēgumā tiks izvēlēts uzvarētājs, bet pārējie konkursa dalībnieki iegūs
prēmijas.
Malkolms Rīdings, Malcolm Reading
Consultants:
«Konkursā visi arhitekti ir vienlaicīgi koncentrējušies
uzdevumam. Taču man nepatīk atklātie konkursi, jo tā ir gan klienta, gan jo
īpaši arhitektu resursu izšķērdēšana. Gugenheima konkursā mums bija 1715 pieteikumu.
Tas bija satriecoši, bet katram atsevišķajam darbam ir ārkārtīgi grūti tikt
pamanītam! Kurpretim slēgtā konkursā vispirms plaši tiek izspriests, kādam
jābūt dalībnieku sarakstam, un tad dalībnieki atdod sevi visu projektam. Visādā
ziņā ir efektīvāk, ja sacenšas pieci vai seši, nevis 1715 pretendenti. Mēs esam
rīkojuši konkursus ar atklātu pirmo posmu un tad samazinājuši dalībnieku skaitu
reālu, detalizētu pieteikumu izstrādei. […]
Manā pieredzē visi atvērtie konkursi ir loterija, nevis
rūpīga atlase. Un rezultāts reizēm var būt labs un reizēm — slikts. Jauniem
arhitektiem tā, protams, ir laba platforma, kur izmēģināt savus spēkus. Bet
lielos projektos ar nopietnu budžetu gribētos izvairīties no atklāto konkursu
nejaušībām. […]
Šajā konkursā mēs gribam veicināt principu, ka ikviens no
uzvarai nominētajiem arhitektiem strādātu kopā ar kādu vietējo speciālistu. Tas
varētu būt gan liels birojs, gan maza studija. Mums ar to ir liela pieredze gan
Mumbajā, gan Skotijā, kur uzvarēja Stīvens Hols, amerikāņu arhitekts. Konkursa
laikā viņš sāka sadarboties ar pavisam jaunu skotu studiju, kas darbu padarīja
daudz iejūtīgāku. Tas, ko mēs vēlamies iegūt, ir starptautisko arhitektu
kompetence, zināšanas, viņu pieredzes vēriens, ja tas salikts kopā ar šejienes
radošajiem prātiem. Tiem pat nav jābūt tikai arhitektiem, tie var būt arī citu
nozaru profesionāļi. Mēs beigās iegūtu komandu, kas sastāv no labākā
starptautiskā arhitekta un labākajiem vietējiem spēkiem un kas kopā turpinātu
darbu pie projekta.»
Malkolms Rīdings
intervijā Ventam Vīnbergam, Kultūras
Diena un Izklaide, 30.11.2015
Muzeja koncepcijā
iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras
paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar
tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku
interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants, kas šovasar
veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim
Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.
Plašāka
informācija par konkursu, kā arī elektroniska pieteikuma anketa
Latvijas arhitekts beidzot kļūs par dzimtcilvēku pie ārvalstu barona. Piedevām pats labprātīgi parakstīs dzimtbūšanas grāmatu. Šāda pieeja ir diagnoze Latvijas laikmetīgai arhitektūrai. Ko LAS?
P.S. Gīnkes eksperiments jau ir bijis, varbūt pietiek?
http://youtu.be/Q6JMHruhODs
Vajadzētu visiem lielajiem Latvijas birojiem vienoties un uzmest šo pasākumu. Nekas nav pretī, ja kāds ārzemju kantoris godīgi uzvar konkursā un tad pieaicina vietējo biroju, kas noved visu līdz galarezultātam. Bet, ja pat sākonēji vietējiem netiek dota iespēja, tad lai velns parauj to muzeju, AB.LV un Teterevus arīdzan!
Ja tajā muzējā tiks ieguldīts kaut vai 1 cents no valsts naudas, tad tas būs noziegums!
Ir jau ieuldīts – zīmols Latvijas laikmetīgās mākslas muzejs + mākslas darbi ( skat Renāra komentāru Elīnai )
Par boikotu. Tur jābūt LAS lēmumam, kas zinot Lielo projektēšanas fabriku tirgus kritumu un lobiju LASā ir gandrīz neiespējams pasākums. Par plānotiem soļiem arhitektu segregācijā lasīt DB intervijā ar LAS priekšsēdes k-dzi.
Nu ir idiotiski, ir. Valsts (KM personā) attieksme ir vienkārši "priekšzīmīga". 1. LR Arhitektūrai pat netiek dota iespēja, tikai kā Sančo Pansām panest vecā idalgo ieročus. 2. Ja tā , tad būtu tikai mugurkaulu saglabājoši, boikotēt šo pasākumu, lai tad fantastiskie "stārhitekti" taisa LR filiāles, nodarbina staffu, kožās ar LR celtniekiem, intitūcijām utt… Nevis vienkārši pamet ideju savāc lauvas tiesu resursu /uzmanības, LR rūķīši visu uzcērt ( jau konkursa līmenī). 3. Latviešu arhitektiem( projektētājiem) nav problēmu ar idejām, tās viennozīmīgi ir iespējamas cienījamā līmenī ( SZK koncertzāle tam piemērs), mums ir problēmas ar būvprojekta kvalitātēm ( daļu savietojamību, detalizāciju un… Lasīt vairāk »
nu kapēc latvieši sevi tā nemīl! Vismaz 1 birojam vajadzēja būt starp izredzētajiem! Tiešām boikots būtu labākais variants laigan nav arī garantijas, ka mēs par to arī varētu vienoties, jo kā saka paruna kur 2 latvieši tur 3 partijas..
Nu, dzimtcilvēki – tas gan sālīti teikts. Tādā zināmā mazo brāļu lomā gan. Bet, ja pareizi atceros, iepriekšējā raksta komentāros Miķeli, tu ar biji tas, kurš skeptiski par atklāto konkursu izteicās. Var piekrist tai Rīdinga domai, ka tā ir loterija un arhitektu resursu izniekošana. No rīkotājiem saprotu, ka bija doma par tādu variantu – apmaksāti pieci starptautiskie vārdi + atklāts konkurss Latvijas arhitektiem. Bet tad tomēr tā nevienlīdzība vēl lielāka sanāk – ka vieniem apmaksāts, bet vietējiem – par velti. Šai gadījumā vismaz pieciem Latvijas birojiem (tiek uzsvērts, ka runa pat nav vienīgi par birojiem, – tie var būt arī… Lasīt vairāk »
Arti, ja KM nepiedalās ( AB nedarbojās bez savas nākotnes maržas, visticamākais nodokļu atlaides utt, par iesaisti valsts pienākumos), tad es Tev piekristu privātais dara ko grib, bet KM ir pasākuma centrā. Sakarīgāks modelis būtu 3(4) stārhitekti+1(2) vietējie( pēc atlases, 2 pakāpju konkursa whatever) un tad sitās konkursā, savukārt te uzreiz ir Sančo Pansas – iedzimti kalpi. Neba velti viņi paredzējuši "…tiek uzsvērts, ka runa pat nav vienīgi par birojiem, – tie var būt arī citi speciālisti…", lai neitralizētu iespējamo boikota iespēju no prof. organizācijas un birojiem, ar indivīdiem sadīlot var vienmēr, kaut formāli. "Tādā zināmā mazo brāļu lomā gan…."… Lasīt vairāk »
Neesmu runājis pats ar Rīdingu, bet domāju, ka viņu pieredzei ir nozīme, – par to kā līdzekļus tērēt efektīvāk, – vai rīkot šai gadījumā vienas vai vairākpakāpju konkursu. Man gan sajūta, ka iespējams boikots tur iepriekš diezin vai ir kalkulēts, tāpat arī – baronu – dzimtcilvēku attiecības. Drīzāk pieļauju, – tajā modelī ir domāts par to, lai starptautiska pieredze veidotu kādu sinerģiju ar vietējo kompetenci, konteksta izpratni, vietas izjūtu (kā nav tiem, kas no malas). Saprotams ar, ka lielākus birojus šāda loma varbūt neintersē, bet domāju gan, ka ‘jauniem, talantīgiem’ – tiem gan tā varētu būt neatsverama pieredze un kādam… Lasīt vairāk »
Arti, nav jau stāsts par britu nepieredzi vai ļaunprātību. Bet tas, ka pat nav izsvērts modelis ar vietējo atrašanos pie savas valsts MMM autorības. Kādi tad ir LR jaunie talantīgie( es nerunāju par talantu un idejām es runāju par kapacitāti, ko var reāli pavilkt, ka pat LR lielie biroji ir to pašu somu mazo biroju izmērā) būs tikai ķeksītis. LNMM problēma bija uzdevuma jēlums, kur katrs kā gribēja tā saprata, leiši sausi un burtiski izpildīja to, kas uzdevumā, tāpēc arī uzvarēja, savukārt piemēri – LR koncerzāles ( Rīga, Rēzekne), arī Andrejostas konkurss, ir ļoti labi un pierāda ,ka LR arhitekti… Lasīt vairāk »
Skaidrs ka 3000 projektu nav iespējams izvērtēt pilnvērtīgi, tāpāt kā nav iespējams saņemt labāko piedāvājumu no ierobežota skaita – 5 darbiem. patiesība protams ir kaut kur pa vidu. Būtu protams interese uzzināt konsultantu honorāru, tad varētu spriest par atdevi no viņu puses. Mans variants būtu: Atklāts apmaksāts konkurss latviešu arhitektiem. Finālam kvalificējas 10 latviešu biroji ( aptuveni tāds skaits spētu pavilkt tādu objektu ). Ja vinnē hipsteri-partizāni tie bloķējas ar kādu no lielajiem latviešu birojiem. Finālā 10 latviešu biroji + 5 uzaicinātie ārzemnieki. Fināls ir apmaksāts. Ārzemnieki projektē vienīgi sadarbībā ar vietējiem. Par privātumu. Publiski KM šim projektam stāv klāt.… Lasīt vairāk »
man kā vēsturniecei loģika ir stiprā puse: ne jūs savu nacionālās mākslas muzeju, ne laikmetīgās mākslas muzeju varat uzprojektēt! jūs esat arhitekti vai nē?
ps. Arti, izlabo to "Lakmetīgās" virsrakstā, lūdzu.
Muzejs tiek būvēts par privātiem līdzekļiem- pusi finansējuma nodrošina Teterevu fonds, otru pusi – ABLV fonds.
Ko tur meklē KM, ko solās ar saviem parakstītajiem nodoma protokoliem utt, kāpēc vispār valsts tur ir pieminēta? Ja tas būtu Gugenheima muzeja ekvivalents ( tīrā privātā iniciatīva), Jums piekristu, un pat tur sevi cienošas valstīs Gugenheima organizācija respektē vietējo sabiedrību ( piemēram somu principus attiecībā pret atklātiem konkursiem).
Ja to muzeju nepatronētu KM, es te lieki muti nedzesinātu…
Gugenheims Helsinkos nav tīra privāta iniciatīva, jo projekts paredz gan pilsētas, gan valsts līdzekļus jau ēkas būvniecības laikā atšķirībā no Latvijas, kur būvniecība notiks tikai par privātiem līdzekļiem. The Guggenheim Helsinki Design Competition was funded entirely from private sources and organized by the Guggenheim in association with the City of Helsinki, the State of Finland, and the Finnish Association of Architects (SAFA). Further consideration regarding the development of the proposed museum lies with the Finnish stakeholders at the local and national level. Potential funding models proposed by the Guggenheim in 2013 incorporate both public and private sources, including the non-profit… Lasīt vairāk »
Elīna. Vēlreiz neviens te nav muļķis. Kamdēļ tika slēgts līgums ar KM, ja jau paši visu finansē? 1. 4.4. Valsts budžeta līdzfinasējums fondam piederošam muzejam. 2. 4.5. Deponēt VALSTIJ PIEDEROŠOS fondus par velti fondam piederošā muzejā. 3. 4.6. Vienoties par AB&Tetereviem piederošā fonda izstādīšanu fondam piederošā muzejā( vienoties ir dikti feina kombinācija, var barteroties, var pakalpojumu organizēt ( piemēram kaut kādas likumdošanas štelles, var naudiņu saņemt , var smuki sarunāt utt) … 4. Nemaz nerunājot par to ,ka uzņemoties Valsts pienākumus( Latvijas Modernās mākslas muzejs ir KM pamatuzdevums) , konkrētā fonda dalībnieki visticamākais saņem atlaides nodokļos utt.. Par to mazo… Lasīt vairāk »
KM, kas tā runā par latvietību, ar šādu konkursu un šādiem nosacījumiem nemaz neļauj latvietībai izpauzties:vietējiem neuzticās, viņi tikai var būt par idejas adaptētājiem, nevis idejas autoriem…. Ļoti žēl, ka šāda ir nostāja gan KM, kas to pieļauj, gan Tetereviem un ABLV fondam.
Šādu attieksmi paši vien esam pieļāvuši, neveidojot Sabiedrība pozitīvu priekšsstatu par LV arhitektiem un vinu veikumu. Tradicionālie personāzi -Dripe, kas ir nelokāms ārvalstarhitektu piekritējs, jo kur gan citur tie konsultanti būtu vajadzīgi, un tādi apskatnieki kā Zībarte, kuras balss ietrīcās pie vārdiem, nav no LV ( ar dažu tuvu paziņu izņēmumiem), un vēl daži "zinātāji, kā vajag" radījuši priekšstatu, ka LV ir tikai plaģiāti un neveiksmnieki! Ja vien būtu kaut mazākā, pašu ētikas kodeksam atbilstoša, korporatīvā solidaritāte profesionāļu vidu, mūsu profesijas prestižs sabiedrībā būtu krietni augstāks. Rakstot par korporatīvo solidaritāti, es domāju arī konstruktīvu, profesionālu kritiku. Diemžēl, laikam , kamēr… Lasīt vairāk »
man, no malas pavērojot komentētāju cepšanos, šķiet dīvainas vairākas lietas, kuras atļaušos te piesviest saplosīšanai: 1) kādēļ latvijas jaunie arhitekti tik labprāt brauc prom, lai strādātu kaut vai par voluntieriem ārzemju birojos, īpaši neizceļot šādas prakses "dzimtbūtniecisko" raksturu? toties sadarbības iespējas ar ārzemniekiem pašu zemē uzskata par pašcieņu degradējošu piedāvājumu, kas būtu jāboikotē… muzeji (līdzīgi kā arhīvu ēkas, koncertzāles un slimnīcas) ir ļoti specifiska rakstura celtnes, kuru projektēšanā vajadzīgas priekšzināšanas un starptautiskā pieredze. protams, vislabāk ir mācīties no savām kļūdām, bet zinot, ka latvijā diez vai drīzumā tiks celta vēl kāda muzeja ēka, varbūt LLMM nevajadzētu kļūt par pieminekli "noslīcinātiem… Lasīt vairāk »
Oponēšu: Muzeji, koncertzāles, slimnīcas nav nekas specifisks. Valsts apmaksā jauno arhitektu sagatavošanu, lai tie nevis deldētu ārzemju biroju solus par velti, bet savā zemē projektētu, celtu un nodotu ekspluatācijā augstākminētās celtnes. Funkcionālo plānojumu skatīt vācu Neuferta nu jau droši vien padsmitajā izdevumā. Šī un vēl dažas specifiskas grāmatas ir katra ārvalstu biroja grāmatplauktā. Tu te proponē nevarīšu galveno draugu – īdēšanas prasmi – mēs jau nemākam. Kopš kura laika valsts kaisa naudu vējā, izglītodami arhitektus un pēc tam atdodama arhitektu tirgu ārvalstniekiem? Esam tik bagāti? Varbūt arī neprotam vadīt valsti un premjers būtu jāaicina no malas, nerunājot prezidentu? Varbūt ka… Lasīt vairāk »
1. Jūs jauciet lietas, studentus ,kas dzīvo uz stīpām un vecāku uzkrājumiem, un uz tā rēķina ceļ stārhitektu biroja IKP, un profesionāļus ,kas ar to pelna iztikai, nekorekti. Stāsts ir par LR projektēšanas tirgu. Man nekas nav iebilstams ,ka "stārhitektam" piespēlē Sančo Pansas, lai veicas, un tas pat būtu obligāts nosacījums "stārhitektu" dalībai, un Jūsu argumenti attiecībā pret Sančo Pansām darbojas objektīvi labi, bet tas ka atlasē nav NEVIENA spēcīgā LR kantora ir klajš pašnoniecinājums, atzinums – mēs latvieši esam nespējīgi kretīni( ko tad SZK uzvarēja AB dambī lēveni ar stārhitektiem?). Tieši specifikas jautājumi ir projektēšanas uzdevums-britu organizētājs, kompetentas žūrijas… Lasīt vairāk »
P.S. Kāpēc nekad neviens latviešu arhitektu birojs neprojektēs līdzīga lieluma objektu ārzemēs? 1. Visticamāk ka konkurss būs ar veselu virkni atlases kritēriju, kas radīti lai aizsargātu vietējo arhitektūras tirgu. 2. Žūrija vienmēr atdos priekšroku vietējiem, jo tā ir audzināta no bērnības. 3. Vietējā būvnormatīvu sistēmā spēj iebraukt tikai vietējie. 4. Lai ko visi nerunātu par brīvo tirgu, ja Vācijā būs iespēja izvēlēties starp diviem darbiniekiem – vietējo un latvieti – izvēlēsies vietējo. Vienīgā iespēja – būt lielgabala gaļai, strādāt par velti. 5. Ģenialitātei nav nozīmes, tirgus ir gadiem stingri regulēts un hierarhiskajā sistēmā jebkurš austrumeiropietis tiek pielīdzināts ķīnietim, bet austrumeiropas… Lasīt vairāk »
Beidziet abi ar Renāru īdēt, Vērotājam taisnība – ja jau jūsuprāt vietējie ir tikpat kruti kā pasaules TOP Nn, tad vajadzēja gatavoties pasākumam vinnējot kādu konkursu un pavingrinoties “pa svešu naudu” ne tik atbildīgā vietā kā pašu sēta. Ja bikses netraucē, tad kur problēma uzvarēt tāpat kā piem desmitiem mazzināmu kantoru Ķīnā? Žūrija tur nav tik specifiska kā parastā tipa Rīgas sacensībā un arī rokrakstu pēc renderiem neviens neatpazīst. Savukārt, ja nespēj iebraukt būvnoteikumos, tad lūdzu turies pa gabalu arī no šī pasākuma. Vērotājam taisnība arī par specifisku zināšanu nepieciešamību, vismaz es pēc AB dambja uzvaras divus gadus braukāju pa… Lasīt vairāk »
Pēc Tavas loģikas saprotu, ka pirms piedalīties AK konkursā ( Ķīnu izlaidīsim, jo kuru gan interesē loterija 5 no 946 ) Tev vajadzēja godīgi atsaukt savu kandidatūru no konkursa, jo neko par koncertzālēm lāgā nezināji, 2 gadus vajadzēja tās par velti pētīt, braucot pa pasauli, un tikai tad ( kad konkurss sen jau noticis ) būt gatavam. Kaut kas neklapē ar uzņēmību, risku un dabīgo ambīciju, kuras Tev piemīt a priori. Vērotājs var dziedāt savas serenādes vārguļiem, īstenība ir daudz skarbāka…
1. Neviens neīd, bet pauž viedokli, ka profesijai kā tādai -mūsu cunftei( ja protams Tu un vērotājs to uzskatat par aktuālu un vispār LR nepieciešamu.Varbūt ir feināk būt par sulaiņiem un apteksnēm pašu tirgū?) šis ir neglaimojošs un nākotnē postošs secinājums, ka LR arhitekti var tikai zem kaut kā, pat tad ja iespējams objektīvi esam vāji…. 2. Tu pats ieej pretrunā , ja Tu ( un pārējie) pretendēji un uzvarēji MMM-Melnsila ielas konkursā( tikai nevajag ka šitie divi pasākumi nebija savstarpēji konkurējoši, nevis papildinoši) , tad kāpēc LR arhitektiem liegts konkurēt ar "stārhitektiem" šeit? 3. ….desmitiem mazzināmu kantoru Ķīnā… Pieņemu… Lasīt vairāk »
Atbilde pie viena arī Mīķelim. Savulaik uzprojektēju kādus 15 krogus un klubus. Pie pirmajiem pieciem brīnījos kā tas var būt, ka katru reizi pavārs vai investors grib rīkoties pilnīgi pretēji tam kā izdarījām iepriekšējā projektā, kaut funkcija viena un tā pati. Pie 10ā jau varēju viņus konsultēt – piem. "paklau jūsu ideja ir nekonkurētspējīga un jūs iebrauksiet auzās, iesaku, darīt tā un tā". Ja lasīji Dienā par AB iniciētā projekta uzstādījumu "jaunās paaudzes muzejs", ti tāds, kas ir citādāks nekā līdz šim pasaulē būvētie, tad attiecīgi ir jāuztic piķa tērēšana tiem, kas vismaz "veco" zin kā savu kabatu vs mēģinās… Lasīt vairāk »
…Tava nespēja atšķirt kleitu no jauna tipa barības pārstrādāšanas uzstādījuma jau ietver atbildi uz pamatotām šaubām par LV kompetences līmeni… Var jau nosaukt pannu ar eļļu un uguni zem tā par jaunā tipa ķīmisko reaktoru pārtikas pārvēršanai molekulārā līmenī, lai saņemtu neparastu garšas pieredzi, tikai būtība jau nemainās, tā ir bijusi vienmēr un nekas jauns tā nav un otrkārt tā ir paredzēta prozaiskai pārtikas sagatavošanai, lai gremošanas sistēmai būtu pārtiku vieglāk pārstrādāt ( lai neieberztos meteorismā, vai skrejamajā/aizcietējumā,citās trakta bēdās) un mazinātu riskus infekcijām. … Ārups vai parasti projektēšanas laikā neesošais muzeja menedžeris… Tad jau jautājums kāpēc tas mene’dzeris nav… Lasīt vairāk »
Melnsila ielā izstāžu platības bija 1.5k un manuprāt muzeja funkcija radikāli atšķiras no komercgalerijas. Par pannu/kleitu – droši vien tāpēc arī investoram ir bailes par lokālajiem, jo bez praktiskas pieredzes tiem šķitīs, ka atšķirība ir formāla un nosaukumā.
Andi , 30 mio ir 30 mio( kuru tēriņu kontrolēs pats Fonds, jo tas būs tā kā viņu ieguldījums, tā ka vai tur būs patiesi iztērēts 30 vai 20 vai 10 mio, to tik zinās viņi paši, aizdomīgāki var paralēles vilkt ar eiropas naudas ieguldījumiem un pašu ieguldījumiem, kur rezultātā apguvējs visu izdara tikai par Eiropas naudu, bet skaitās ka pats līdzfinasējis), bet pat tad ja visi 30 mio aizies kur paredzēts, nevis daļēji paliks paša ziedotāja makā, par to cenu kopsummā nevar uzbliezt vairāk ( piemēram uzvar Stīvens Holls ar savu arhitektūru), kā 10 kilo m², no kuriem izstāžu… Lasīt vairāk »
Andi, tad Tu esi Lieliskajā Pieciniekā vai neesi?
Neesmu par to vēl domājis. Cik saprotu Janvārī atbrauks stāri, apskatīsies kas te notiek un izvēlēsies sev tīkamu sadarbības partneri no tiem kas pieteikušies.
Vēlreiz pēc kārtas: 1. Procedūrai konkursam jābūt skaidrai un atklātai. Valsts no savas puses uzdāvinājusi zīmolu, kurš vērts 0.5-1.0 Mio EUR. Pretī vajadzētu ko paņemt. Ja LAS nespēj bilst ne vārda, tad acīmredzot mums LR ar arhitektu honorāriem viss ir šokolādē. 2. Skaidrs ka pieredze rodas darot, un skaidrs, ka projektējot kaut ko 1 reiz mūžā kļūdas vienmēr ir. Tomēr , ja projektēšanas budžets ir daudz maz tādā līmenī, kā tam vajadzētu būt attīstītās valstīs pie tāda apjoma, kas liedz algot augstas raudzes konsultantus. Ja paskatīsies visu stārhitektu portofolio tur nebūs vairāk par 2-3 vienas jomas darbiem. Protams ir kompānijas,… Lasīt vairāk »
Cik žēl ka viss jūsu cepiens ir tukšu salmu kulšana. Ejiet labāk strādāt un lai jūsu darbi ne vārdi runā. Tad kādu dienu arī jūs novērtēs, un ne tikai LV.
Labāk paskaties, cik darbu LV arhitektiem ir Archdaily, DZeen, ect.kas vien liecina, ka nav tik slikti ar vietējiem. Bet vaina mūsu pasu attieksmē- mēs vienmēr noniecinām savējos.
Ha, droši vien ar vienu roku raksta komentāru, ar otru roku pieteikuma vēstuli. Kurš gan nesapņo pagozēties ar stāriem. 😀
Turklāt, ja es būtu naudas devēja, tad es laikam rīkotos tāpat, jo mani interesētu nopietns rezultāts. Pretējā gadījumā atkal bariņš ar ierastajiem jaunajiem censoņiem, tai starpā arī kāds plaģiātiņš pazibēs un beigās iztērēta nauda un materiāls.
Dīvaini, ka Tu gribi tik ļoti tos stārus- jo stari NEKO nav radījuši šeit tādu, kas būtu kvalitatīvi atšķirīgs no pašmāju pienesuma. Ja viņi ko projektēs LV, tad tikai bezdarba pauzēs un kā nu sanāks. Vai arī stāru studentu bezmaksas grupa patrenēsies.
Šo/rīt,parīt/dienas ,,modernā,, māksla ir ,,dzīvā un nedzīvā,, matērija, kuru no saviem Ziemas krājumiem ir eksponējuši pietiekami pārliecināti par sevi indivīdi.
Pilnīgi pamatots ir attīstītāju viedoklis – atbilstošas ,,čaumalas,, autorus Latvijā neatrast.
Šīs tūkstošgades pirmajā desmitniekā esot Goga muzejā Amsterdamā puspagraba zālē sevi demonstrēja kāda jauna māksliniece/vārdu aizmirsu iespējams tā bija EVA/ un jāatzīst tur Ābolam nebija kur nokrist, tas varēja tikai iesprūst
Lai veicas attīstītājiem un Arhitektūras mūzas kalpiem ražīgajā 2016. gadā!
Kas atsakās no daudz kā, var daudz sev atļauties,/Ž. Šardons/
No KM mājas lapas: “Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji – finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.” Diemžēl šo pēcpusdien es saņēmu informāciju, ka “Lielais piecinieks” ir jau atlasīts! Tāpēc varu teikt, ka tas jau kļūst interesanti. Cik tālu var iet Latvijas cilvēku pārliecība noniecinot vietējos aborigēnus projektēšanā? Meli, puspatiesības, bailes un vēlme visu iekārtot pēc sava prāta vai iztapības. Rakstot pieteikumus būtu… Lasīt vairāk »
Padalies lūdzu, kurš tad ir lieliskais piecinieks, kuriem tad ir tās spēcīgas aizmugures.
Ja jau ir informācija par "lielo piecinieki", kas nevienam citam nav zināma, vajag padalīties – kas tad viņi ir? Un kurš bija tas, kas Zināja?
Un pie reizes arī pateikt, no kurienes parādījusies nodokļu maksātāju nauda un cik liela tā ir?
Citādi tukša runa vien sanāk…
Jā, precizēšu- saraksts, no kuriem izvēlēsies ir noslēgts. Tas nemaina iepriekšteiktā būtību. Vai "anonīmie" iedomājas, ka tiem ir ētiski prasīt?
Var jau anonīmi arī ievietot, šķiet par kopējo lietu degam…
Par degšanu mums ir dažādas izpratnes.
Sapratu, Tu vairāk dedz par "klaušu grāmatu" ierobežoto tirāžu. Bet tas ir tikai loģisks solis projektēšanas tirgus izzušanas laikā. Tu domā, ka uz bankrota robežas visi spēlēs pēc noteikumiem? Diez vai. Visinteresantākais tikai gaidāms.
Pieņemu Andrej būtu tikai saprātīgi ja Tu šo info nopludinātu, tas vismaz varētu izskaidrot, kāpēc daļa LAS atslēgpersonas( nebūt ne vadība) nereaģē, uz tiešiem iekšējiem( LAS padomes biedru) izraisītiem kairinājumiem, par šo pašu tēmu.
Pie reizes es neesmu anonīms, bet tikpat atklāts kā Tu.
Saprotams, ka šādi konkursi ir idustrija. Tie, kam ir rezsursi, pieredze un panākumi tajos nodarbina veselus departamentus. Tajos ietilpst arī cilvēki, kas mirklī var kontaktēties ar skaistajos paziņojumos minētajām fiirmām. Šajā gadījumā es runāju ar arhitektiem, kam būtu kapacitāte piedalīties, kas būtu arī pienesums Latvijas arhitektūrai manā izpratnē un man cerība iekļauties viņu komandā. To es darīju tūlīt pēc portālā publicētās informācijas. Vakar saņēmu atbildi, ka saraksts noslēgts. Tas nozīmē, ka organizatori ir visu izdarījuši pirms informācija kļuvusi publiska. Nu normāli- vai ne?
Tad jau "klaušu grāmatas" izlaistas ierobežotā tirāžā? Tikai piecas?
Tev ir apskaužama neatlaidība informācijas pieprasīšanā! Diemzēl pateikst ir viss, kas man zināms. Novērtēju tavu literāro prasmi un ieguldījumu šīs vietnes uzturēšanā! ))):
Ok, paldies Tev info 🙂
Tas ka atlasītas ir piecas "stārhitektu" blices cik saprotu jau bija iebūvēts pamatnosacījumā ( greizā, pazemojošā un diskriminējošā cunftei). Varbūt jau ir visi pieci "sulaiņi" arī atlasīti? Visticamākais jau ka ir, jo uzņēmējdarbības( un stārhitekti kā likums ir teicami uzņēmēji, vai vismaz algo augsta līmeņa menedžmentu) loģika saka, ka lai ar kaut ko mestos kopā, tas ir pat nopietnāk nekā slēgt līgumu ar Pasūtītāju, un info vajag ~90% prognozējamu, vai būs nopietns darītājs, vai zicpartneris . Cik intensīvi būs jāiesaista savs dārgais kantoris, visticamākais "stārhitekti"gribēs piedalīties ar ģeniālo ideju, un tās uzraudzību, pa kam "sulaiņi" lai dara visu smago darbu,… Lasīt vairāk »
Publikācija Kultūras ministrijas mājas lapā ir par nodokļu maksātāju naudu, ne jau sponsori to liek.
ierastā vainīgo meklēšana ārpus sevis – ārpus arhitektiem. kādreizējais Rīgas preses sekretārs arhitektūras jautājumos Jānis Dripe pašlaik ir preses sekretārs Latvijas arhitektūras jautājumos jeb KM eksperts. viņš arī LAS Padomē sēž, televizorā sēž un nacionālo arhitektūras konkursu komisijās sēž. kā viņš ir palīdzējis jums tikt pie skaidrības jautājumos, kurus gāžat ārā te?
NMM konkursā uzvarēja jaunie, ar "tīru risinājumu", "svaigu koncepciju" un jautrām "vizenēm".
Dabā, bez jaunajiem, ir perspektīvie, nobriedušie, pārbriedušie, pieredzējušie un "Galaktikā atpazīstamie", kuri šādas uzvaras nevar aizmirst, kaut gan uzvaru piešķīra neatkarīga žūrija.
Ievērojot šodienas likumdošanu par iepirkumiem, piemēram, koncertiestādes Latvijā varētu projektēt ar atbilstošo pieredzi esoši tikai trīs biroji. Pārējie varētu skatīties no malas un turpināt studēt Neifertu.
Runājot tieši, nepamet doma par starpnieku "dēļu" piesūkšanos. KM ekspertu-darboņu atbildības par Latvijas arhitektūru novelšanu no saviem tizlajiem pleciem, lai cik tas maksātu. Bet , ja tas ir iespējams, kāpēc ne, jo atbildība ir smaga nasta, ja cita nekā nav ar ko to turēt.Te nekādā gadījumā nav runa par arhitektūru, bet naudas dalīšanu.Bez starpniekiem nu nekādi!