ŠTĀLBERGS.

   Kāpēc tik daudz rakstu par Angļu džentelmeņu klubu un ik reizes pieminu Štālberga servīzi? Atcerietes tās vakariņas ar visu LAS bijušo un esošo vadītāju piedalīšanos un Štālberga servīzes spozmi un izcilās funkcionālās īpašības? Lūk atbilde. 

  Atļaušos citēt arhitekta J.Lejnieka rakstu “Ernestam Štālbergam – 100” no 1985.gadā izdotā krājuma “Arhitektūra un dizains”. Tikai daži izvilkumi.   

“ 1983.gada 3.septembrī apritēja 100 gadu, kopš dzimis Ernests Štālbergs – viens no izcilākajiem latviešu arhitektiem, profesors, sabiedriskais darbinieks, viens no Latvijas Padomju Arhitektu savienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs.   

 1922.gadā pēc Latvijas Universitātes vadības uzaicinājuma E.Štālbergs atgriežas Latvijā uz patstāvīgu dzīvi un kā Arhitektūras fakultātes vecākais docents uzņemas trešās jeb “C” arhitektūras darbnīcas vadību. Nepiederēdams pie toreizējai iekārtai labvēlīgi noskaņotā virsslāņa, E. Štālbergs buržuāziskās varas apstākļos sabiedriskajā darbā piedalās maz.   

  Laikā no 1926.gada līdz 1928.gadam Ernests Štālbergs veicis Arhitektūras fakultātes dekāna pienākumus un atkal uzņemas tos 1940.-1942.gadā un 1944.-1946.gadā.   Sociālistiskajā Latvijā E.Štālbergs aktivizē savu sabiedrisko darbību. Viņš ir viens no Latvijas Padomju Arhitektu savienības dibinātājiem ( no 1955.gada – LPSR Arhitektu savienība un 1945.-1951.gadā – tās pirmais valdes priekšsēdētājs.    

   1945.gadā profesoram E.Štālbergam tiek piesķirts LPSA Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums. 

   No 1946.gada viņš ir LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis, Arhitektūras un celtniecības instituta direktors.”   

   Un vēl dažas publikācijas:

“4. Izskaust buržuāziskās skolas paliekas arhitektūras fakultātē – Padomju Jaunatne, 1950, 25.maijā.

6. Štālbergs E. Arhitektūras prakse Latvijas PSR un mūsu arhitektu tuvākie uzdevumi. – Literatūra un Māksla, 1951.gada, 16.decembrī.

12. Par nopietniem trūkumiem Arhitektūras pārvaldes un Latvijas arhitektu savienības darbā. – Padomju Latvijas Boļševiks, 1941, Nr.11”     

Daži skaitļi:

1941.gadā NKVD no Latvijas izsūtīja aptuveni 15 000 cilvēku.

1949.gadā NKVD no Latvijas izsūtīja aptuveni 42 000 cilvēku.

Lielākā daļa no šiem mūsu cilvēkiem bija Latvijas elite, tai skaitā daudzi arhitekti un daudzi neatgriezās.

Kā tur ir ar to servīzi? Vai nav nododama Arhitektūras muzejā?

Miķelis 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx