Šis bloga ieraksts domāts lasīšanai tiem arhitektiem kuriem pāri četrdesmit. Diez vai jaunāki kolēģi to varēs saprast un izpildīt tajā ietvertos eksperimentus. Nu labi, – varbūt tiem, kuri atceras Leonīdu Iļjiču Brežņevu un viņa biezās uzacis.
Pēdējie zinātniskie pētījumi sniedz atziņas, ka laiks nav tikai lineārs un nerit tikai uz priekšu, bet ir arī divdimensionāls. Tas ļauj izskaidrot, kādēļ , ja kvantu procesus novēro novērotājs, tie maina savu darbību gan esošajā eksperimentā, gan 100 un vairāk kilometru attālumā no iedarbības vietas ( attālumam nav nozīmes ). Matemātiskā prāta īpašniekiem – Laikam ir ne tikai X un Y koordināta, bet arī Z koordināta.
Tas kardināli maina arhitektūras, kā četrdimensionālas parādības aprakstu. Arhitektūra ir piecdimensionāls fenomens jau šodien. Ko tas dod Latvijas arhitektiem, kā to pārvērst reālos, saskaitāmos, konkurences priekšrocībā un citās no filozofijas tālās lietās. Iespējams, ka ir kāds veids kā uzlabot katra arhitekta radošo potenciālu un radošo brīvību – Eksperiments, nosauksim to par „Laika cilpu”.
Ikkatram no mums ir sava motivācija, kādēļ mēs esam arhitekti. Parasti prevalē radošas motivācijas, estētiski apsvērumi un godīga attieksme pret savu izvēli. Tomēr specifisku psihisku procesu dēļ ( psihoanalīzes tēvs K.G. Jungs to sauc par bezapziņas izziņas pirmo posmu – satikšanās ar savu ēnu ( savu negatīvo pusi )) , eksistē kādi enkurpunkti ( vai diezgan smagi enkuri ) paralēli mūsu labajiem nodomiem. Šie enkuri nav nekas slikts, kamēr mēs spējam ar tiem operēt, atpazīt un sadzīvot. Tomēr dažreiz tie traucē Arhitektūrai.
Tātad Eksperiments „Laika cilpa”. Viss ir vienkārši. Mums tikai jātgriežas 20-30 gadu atpakaļ, jāatceras kāda tajā laikā nesasniedzama lieta, process vai vieta. Viss atkarīgs no enkura. Tehniskajiem tas notekti būs kāds gadžets vai pat vesela datorsistēma ar visām licenzētām programmām, kura šobrīd par nieka naudu nopērkama e-bay, veiksmīgajiem būs mazliet jāpatērējas – ROLLS ROYCE 1985.gada ražojums + šoferis, radošajiem vajadzētu atgriezties pie sava „Rotring College set” un vecā labā „Kulmaņa komplekta” vai ar roku izstrādāt konkursa darbu, dizainiskajiem varbūt derēs Čārlza Eimsa krēsls vai paša rokām izgatavots dizaina priekšmets u.t.t. Variantu ir daudz.
Mēs visi paši ļoti labi zinam savus Enkurus, ja vien esam pietiekami godīgi. Metot laika cilpu, iespējams piedzīvot šo laika divdimensiju dabu, saņemt smaidu līdz ausīm un pacelt Enkuru. Arhitektūras metafiziskā puse tad taps daudz labāk ieraugāma un saņemtā brīvība tuvinās mūs ….Laika divām dimensijām vai LAIKAM, ko sauc par pilnvērtīgu un radošu dzīvi.
Iztēlojies, ka nav paradīzes,
Pamēģini, tas ir viegli,
Zem mums nav elles,
Virs mums tikai debesis.
Iedomājies, ka visi ļaudis
Dzīvo vienai dienai.
Iztēlojies, ka valstu arī nav,
To ir viegli iedomāties,
Nav neviens jānogalina un nav jāmirst par kādu,
Reliģijas neeksistē.
Iedomājies, ka visi ļaudis
Dzīvo mierā.
Teiksi, esmu tikai sapņotājs,
Bet mani vārdi nav tukši.
Ceru, ka kādu dienu Tu pievienosies mums
Un pasaule kļūs vienota.
Nevienam nav īpašuma,
Vai vari iztēloties?
Ne skopuma, ne bada,
Visi ļaudis kā brāļi.
Iztēlojies, ka visi ļaudis
Vienlīdzīgi visā pasaulē.
Teiksi, esmu tikai sapņotājs,
Bet mani vārdi nav tukši.
Ceru, ka kādu dienu Tu pievienosies mums
Un pasaule kļūs vienota.
Džons Lenons. Iztēlojies. https://www.youtube.com/watch?v=DVg2EJvvlF8
Miķelis
P.S. Šis blogs tapis pateicoties diskusijām ar AS par pasaules iluzioritāti un tās metafizisko pusi.
