a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Ingurds Lazdiņš

arhitekts


Par pēdējā laika konkursu praksi

<< Blogi

Komentāri:

andris: Žūrijas darbs [22/02/2011 11:20]

Cik pareizi atceros, tad U.Bratuškins bija pirmās kārtas žūrijas sastāvā. Tagad šis darbs tiek izbīdīts (izsists) realizēšanai, kaut arī netiek atzīts par labāko. Konkurss ir bijis tīri proceduāla sastāvdaļa. Diez' šim darbam ir ekspertu kritiskais/pozitīvais vērtējums?


LU: Re: ˇ?rijas darbs [22/02/2011 11:55]

Visu darbu vērtējums LU 2010/15_ES


LU: Re: ˇ?rijas darbs [22/02/2011 11:55]

Romans Siņicins heh [22/02/2011 15:40]

"...kurš būs tas arhitektūras konkurss LV , kurā ne tikai būs pirmā vieta ar kuru arī tiek noslēgts līgums par realizāciju, bet arī - TIKS REALIZĒTS UZVARĒJUŠAIS ARHITEKTŪRAS KONKURSA RISINĀJUMS ?! - atbildīgi un maksimāli tuvu iecerētajam un attēlotajam..."

Valkas- Valgas ledus halle- kāds darbs vinnēja, tādu arī uzprojektēja, līdz pēdējam sīkumam (kādu viņu uzbūvēs, tas jau atkarīgs no būvniekiem) ,

tā kā nevajag īpaši dramatizēt (:


Zina: Re: heh [23/02/2011 11:22]

nu piemēru jau netrūkst. Liepājas policija, piemēram. Arhis vestibilā redzams (vismaz nesen vēl bija) konkursa makets. Uzbūvēts ir tuvu 1:1.


AB: Re: heh [26/02/2011 12:09]

Kādu viņu uzbūvēs - tas atkarīgs, Roman, pirmkārt, no Arhitekta atbildības un prasmes būt "koncerta (buvprocesa) diriģentam" līdz atklāšanas aplausiem.

Ja/kad būvēs Ledushalli, iespējamās korekcijas izmaiņas būs saskaņā ar mūsu rasējumiem - kā Saieta namā, kura autoruzraudzības procesu Tu, droši vien,

pērnvasar un rudenī manīji.

Nav nozīmes objekta lielumam: vai nu vari vai nevari ...


Dza: Re: heh [26/02/2011 13:37]

Pajautā Armandam Biseniekam par metodēm ar kādām AB architekti uzvarēja Valkas-Valgas ledushalles konkursu, Romān!


Romans Siņicins Re: heh [26/02/2011 21:39]

vinnēja labākais un visinteresantākais risinājums, un to es zinu ļoti labi, jo pats mazliet pie tā strādāju.


labi: ... [22/02/2011 16:09]

Nu laikam jau pasūtītājam patika uzvarējušais projekts, ja bija ar mieru tieši tādu būvēt. Gan jau arī celtnieki būs spiesti rēķinties ar pasūtītāju


jtd: Nauda ... [22/02/2011 18:30]

Laikam jau tas būtu vien normāli, ka privāta investora viedoklim privātos konkursos arī būtu gana liela svars, bet konkursu paraugnolikumā ierakstīts, ja žūrijas un investora viedokļi nesakrīt, konkurss uzskatāms par nenotikušu. Bet var un vajag cerēt uz izglītotiem un kulturāliem investoriem. Valstij/pašvaldībai tādam būtu jābūt pēc definīcijas, attiecīgi šāds šībrīža LU variants nebūtu iespējams principā, vinnē viens, līgumu slēdz ar citu.


d: s [22/02/2011 21:43]

Saskaitāmi ir tiešām daži realizēti konkursā uzvarējušie projekti. Piekrītu, ka kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu un kārtību kā viss norit. Sajūta tāda, ka pēc konkursa viss arī beidzās.


jk: Re: s [23/02/2011 11:52]

Nu ne! Pec konkursa sākas 2raunds, taču pirms konkursa jau ir nosledzies 0 tais.....


BINGO!: Re: s [24/02/2011 10:54]

Trapīts- pirms konkursa noslēdzās 0-tais rounds- ar saviem neadekvātajiem nosacījumiem :

1) daudzu miljonu objekts pret nelielo prēmiju fondu, kas nesasniedz pat 0,02% no projektējamā apjoma atbildības (visplašākajā šī vārda nozīmē) ;

2) trīs apbalvoto darbu cīņa uz vienādiem noteikumiem jau pēc arhitektūras konkursa, tātad- iepriekš skaidrs, ka slēptais vai atklātais mērķis ir nenoslēgt līgumu ar žūrijasprāt labako darbu, bet gan citu projektētaju;

ar to panāca, ka konkursā vispār piedalījās tikai 9 pretendenti no kuriem 7 izvirzīti talāk utt. Nožēlojama predestinācija!


l: Re: s [25/02/2011 07:42]

Kāpēc ar likumdošanu, varbūt ar vērtēšanu, jo laikam jau pasūtītājs nav gribējis būvēt to, kas konkursā uzvarējis, jeb , kas ticamāk, atkal uzvarējušais darbs neatbilde kādiem normatīviem un noteikumiem.


Miķelis: Ko nu gausties? [23/02/2011 17:02]

Latvija ir un paliek Latvija. Ar savām dīvainībām arhitektūras konkursos, nostājās un līguma slēgšanas peripētijām. Lai spriestu par šo konkursu, acīmredzot vajadzētu anonsēt visu virtuvi. Acīmredzot pasūtītājam SS piedāvājums likās pārliecinošāks, arhitektu komanda pieredzējusi, vieglāk izprotama savās darbībās. Jaunībai varbūt ir priekšrocība idejas formulēšanā, bet realizācijā salīdzināt MARK ar SS laikam jau nevar. Tā kā galarezultātā uzvar pieredzējušākais. VIENMĒR. Un tur nevajadzētu brīnīties. Iegūsim kvalitatīvu rezultātu un visas peripētijas beigsies, bet MARK vajadzētu patrenēties diplomātijā, aizkulišu sarunās un citās arhitektūras sfērai tuvās lietās. To diemžēl skolā nemāca, bet dzīvē tā mēdz notikt...


Ingurds Lazdiņš viedoklis [24/02/2011 14:35]

mazliet pakomentēšu diskusiju: es patiešām un patiesi priecājos par visām tām reizēm, kad arhitektiem ir iespēja realizēt nesagrozītus savus konkursos izvirzītos risinājumus - tie ir labas prakses piemēri, kad gan konkursa organizators ir pietiekami kompetents, tālredzīgs un lietišķi noskaņots, gan konkursa godalgotais projekts nav uzrādījis pēcāk grūti izlabojamus defektus

lielā mērā varētu arī piekrist Miķelim - viņa teiktajā arī ir sava liela daļa patiesības un situācijas izpratnes

arī iepazīstoties ar konkursa "3."kārtas protokoliem www, daudz kas "nostājas savās vietās"

es personīgi arī nedomāju, ka runa būtu bijusi "0."kārtu un kādām tur aizkulišu sarunām, ne tur tas suns aprakts

bet man personīgi patika uzvarējušā darba MARK risinājumi un pieeja - tajos bija liela deva mūsdienīgas pieejas, skaidra koncepcija un nākotnes izjūta - varbūt tieši tāda, skaidri noformulējama un pārliecinoša, vienojoša koncepcija ir tas, kas tik ļoti pietrūkst reizēm LV realizācijās!

jā, beigās jau viss būs vietā, un viss darbosies, bet - vai mājai tagad būs arī sava dvēsele, sava filozofija, ko varētu pamanīt un sajust?! un vai varam iedomāties vienu nākotnes augstskolas kompleksu bez tādas?

lai nu kā, LU Torņakalnā bija un ir, iespējams, MARKa līdz šim labākais veikums! un tas ir darbs, kas normālā situācijā būtu pelnījis realizāciju.

žēl, ja iegāza evakuācijas izeju risinājumi, protams, ka daudz jautājumu varētu rasties saistībā ar dubultās "žalūziju fasādes" izgatavošanu un realizāciju dzīvē, tā pat skaidrs jau no pirmā acu uzmetiena, ka "konceptuālo auditoriju" lielie pārsegumi (savietotie jumti!) ir 4x par plāniem, un kolonnu režģis "planē gaisā", bet arī pie tā varētu strādāt

(vēlāk, jau citā sakarā Vācijā iznāca papētīt līdzīga šķērsgriezuma ēkas ar ātriju un "uzkalnu" plānojuma iespējas, kofigurāciju un "šaurās vietas", un varu apstiprināt - palielākās auditorijas vairāk kā 2as, varbūt 3 šādā veidā jēdzīgi izveidot pakalnā nav iespējams ne griezumā ne plānā - tas bija reāls strupceļš, kas prasītu lielākus labojumus)

tomēr fakts, ka MARKa kā pretendenta pirmais atšūšanas mēģinājums par, piemēram, viņu dizaineru firmas kā apakšuzņēmēja neesamību BŪVKOMERSANTU REĢISTRĀ, par asociēto partneru-līdzautoru IT KĀ NESKAIDRAJĀM AUTORTIESĪBĀM, par to, ka pašā NOLIKUMĀ BIJA RAKSTĪTS, KA AUTORU APVIENĪBAI NAV NEPIECIEŠAMA NEKĀDA NOTEIKTA JURIDISKĀ FORMA, un pati IEPIRKUMA KOMISIJA NEMĀCĒJA TO IZLASĪT - tas neatstāja korektu iespaidu un varētu būt laba augsne sarunām

Jā, protams, visi mēs mācamies, un nevajazdētu citam citu tiesāt bargi, taču - ŠIS projekts uz kopējā fona un arī caurmēra starptautiskā šāda veida projektu kontekstā izskatījās vairāk nekā pārliecinoši. Savā ziņā pat spoži! Un tas būtu pelnījis, lai pie tā realizācijas tiktu piestrādāts.

Nekādi negribu mazināt to apsvērumu nozīmi, kuros aizrādīts par jauno autoru mazliet vairāk zaļoksno pieejo - bet tādas lietas parasti kārto projekta vadības līmenī. Ja ir stingra vadības shēma, tad arī visradikālākajiem "māksliniekiem" atrodas sava vieta un pielietojums! un MARK šajā gadījumā nav "vnk mākslinieki" - to parāda viņu pašu projekta pasniegums un analīze

arī pasaulē ir gana daudz tādu precedentu, kad pat jauni biroji, uzvarot konkursus, uz šādā veidā saņemtā pasūtījuma bāzes uzbūvē gan savu biroju, gan projekta realizācijas struktūru. Tā ir pat vesela sistēma, uz ko tiek mērķtiecīgi strādāts, lai to varētu tā piedzīvot! Un galvenais tādos gadījumos ir, lai būtu nolasāma projekta ideja, kam sekot, pie kuras turēties.

kaut kas tā kā pietrūkst mums LV, lai būtu līdz šim vairāk tādu spožu izaugsmes lēcienu un realizāciju, ne tā?!


Ingurds Lazdiņš PS. [24/02/2011 14:45]

PS. ja pareizi atceros, U.Bratuškina k-gs savu līdzdalību žūrijas sastāvā atsauca vēl stipri pirms konkursa darbu iesniegšanas vai pat nolikuma izsludināšanas. Lai mani palabo kāds, ja kļūdos. iL


ups: Re: viedoklis? [24/02/2011 15:20]

Paps: ups: Re: viedoklis? [24/02/2011 17:25]

Līdzību meklēšana ir bērnišķīga! Toties daudz vēl ir kur augt!


jānis: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [24/02/2011 17:47]

lai piedaliitos šajā konkursā gadaa bija javar apgrozīt vismaz 1 mijonu.. ( aarprāts). tas tā normāls nosacījums??? un es diezgan pārsteikts ka lv atradās tik daudz biroju kas varēja piedalīties šajā konkursaa.. es arī gribēju piedalīties, bet man nebija miljona:(

tikpat labi varēja būt nosacījums ka lai piedalītos konkursā nedrīks būt studējis RTU vai kkaa taa...

šo konkursu var droši stādīt kā sliktas prakses piemēru.


...: Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [24/02/2011 18:52]

500 000LVL un tas viss kopā 3 gados


janis: Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [24/02/2011 20:41]

konkursos piedalos regulāri, man tas ir kā hobijs un izaicinājums reizē, šogad pat 2 reizes esmu bijis 3-niekā, no 3 konkursiem.

pie musdienu premijaam arhitekturas konkursos, pienjemot ja vinnee visus konkursus peec kārtas, cik gadi ir vajadziigi lai sakraatu pus miljonu?? iespējams visa dzīve.


Ingurds Lazdiņš Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [24/02/2011 21:29]

nenoturējos, piebilde :) :

redzi, nav jau tev vajadzīgs tas pus-miljons, ja tā labi padomā

bet godīogi izdarītam darbam vajadzētu būt atalgotam - ir tādi vispārpieņemti principi par arhitektu konkursu atalgojumu

piemēram, šajā pašā laikā Belgradas SPC (Science Promotion Centrum + Unicampus = 8000 m2 + ap pāri 100 000m2) prēmijas bija no EUR 60 000 līdz 20 000 katra...

ko tur vairs piebilst - tas laikam tomēr ir attieksmes jautājums

es tiešām domāju - nevajag to pus miljonu, bet, ja Tu, Jāni, būtu nopelnījis savā konkursu gadā kopumā savus 20-30 000 EUR, nebūtu taču pamata žēloties?! - tu varētu mierīgi domāt tālāk par savu pilnveidošanos, šo to birojā atjaunināt, arī ģimenei kas atliktu

bet ko iesākt ar 3000 LVL pirms nodokļu nomaksas??? tāds ir jautājums, kad jebkura kaut cik nopietna konkursa darba sagatavošanas izmaksas ir no 2 līdz 4 tūkst. LVL kā likums, ja ar maketu, tad vēl + 1000, un, kur nu vēl vairākstadiju konkursi...

bez maksas vai par piemaksu parasti rīko būvnieku konkursus, vai iepirkumus - ar kvalifikācijas un komercpiedāvājumiem

un, ja tā, tad šis laikam tiešām bija viens kārtīgs "pretendentu konkurss" un nevis "arhitektūras konkurss" par labāko risinājumu un ideju


+ -: Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [24/02/2011 22:02]

toeši tāds jau bija nolikums - un tas bija zināms pat pirms datora atvēršanas- tā kā piedalīties vai ne- katra paša izvēle,Izvēlies piedalīties-ievēro noteikumus. un nav ko gausties, un meklēt netaisnību visapkārt, ja paši nevaram panākt sev pieņemamus sākotnējos spēles nosacījumus.


e_maija Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [25/02/2011]

... ir jāatrod pieeja, kā LAS ietekmēt konkursu organizēšanu Latvijā. Ja vēl pirms zināma laika šķita, ka ir divu veidu konkursi, un katra paša ziņā izvēlēties - piedalīties vai ne - tad nu jau laikam viss "iet vienos vārtos". Čaklie nolikumu rakstītāji nepamana atšķirības, kāds ir konkursa mērķis.

Tā kopumā zaudē valsts - notiek vides (ēku, tautas, ja gribat) degradācija. Un LAS, piedaloties normatīvo dokumentu izstrādē, būtu jāspēj ietekmēt šis šobrīd vienvirziena process. Vismaz deklaratīvā līmenī. Klusēšana - piekrišana.

LU konkursā, man - šai gadījumā - skatītājam no malas, šķiet pilnīgi pašsaprotami, ka jārealizē konkursā uzvarējušais risinājums. To varētu darīt arī 2.vietas ieguvējs, slēdzot sadarbības līgumu, vai saskaņojot risinājumus ar uzvarējušā darba autoriem. Visticamāk, izdotos. Pēdējie gadi varētu būt izkliedējuši pārliecīgas ambīcijas vai zināmu augstprātību. Tā vietā iegūstot sadarbību uz praktiskiem, iespējams, pat auglīgiem pamatiem. K a s izstrādās LU tehnisko projektu sabiedrībai kopumā ir vienalga. K ā d a būs LU šajā un arī nākamajā gadsimtā - normālai sabiedrībai nevarētu būt vienalga.


+ -: Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [25/02/2011 01:58]

Laiam nevajadzētu sākt ar pārmetumiem apkārtējiem. Droši vien vērtējums atbilst visie nosacījumie, piedalījās taču arī LAS pārstāvji. Cik liela iespēja, ka pasūtītājs pārkāpis nolikumā noteiktos vērtēšanas kritērijus? Varbūt vnk Mark darbā bijušas pietiekoši lielas problēmas, ja jau arī Ingurds Lazdiņš tagad par tām runā. Diez vai kāds speciāli negrib labāko darbu realizēt, apzināti kaitējot valstij un sabiedrībai,


jk: Re: konkurs nebija raxtīts lakai arhitektūrai [25/02/2011 22:32]

Ingurds Lazdiņš tur saskatija problemas tikai no savu zinasanu bazes.


aka: Ko cels? [25/02/2011 07:39]

Ko tad Toerņkalnā būvēs-vai SS izstrādās projektu Mark konkursa priekšlikumam, vai savam, vai LU tikai izvēlējās projektētāju un būs kaut kas vēl cits?


MARK: IUB aizliedz slēgt līgumu ar SIA “SESTAIS STILS" [11/03/2011 19:03]

”Apbūves meta un skiču projekta izstrāde Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai projekta „Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai ietvaros”

SŪDZĪBAS IESNIEDZĒJS: Kandidātu apvienība: SIA „MARK ARHITEKTI”, SIA „INŽENIERU BIROJS „BŪVE UN FORMA”” un SIA „Mailītis A.I.I.M.”

Statuss: Lēmums ir pieņemts

Lēmums: Aizliegt slēgt līgumu

http://www.iub.../lem172015.pdf


Ingurds Lazdiņš Re: IUB aizliedz slēgt līgumu ar SIA “SESTAIS STILS" [11/03/2011 22:17]

varētu apsveikt "laureātus" , bet, diemžēl, zelta medaļa, kas iegūta Olimpiādē, atņemot to pašu zelta medaļu kādam citam, vēlāk diskvalificētam dalībniekam, nav ne tuvu tik vērtīga, kur nu vēl aizraujoša, kā "paša nopelnīta"...

varētu arī spriest, ka "nauda nesmird" - līgums paliek līgums - taču arī līdz līgumam tālu ir kā vienam tā otram stīviņa dalībniekam

kā tajā anekdotē - "do Tallllina taleko?" - "teper uzhe taleko..."...

īstenībā - diezgan likumsakarīgs rezultāts konkursā ar tik saraustītu, atsevišķos momentos pat spazmatisku norises un organizācijas procedūru..sorry

un nav līdz galam skaidrs, vai MARKA puiši dzirdēja tos dažus, vēlāk viņu pretenzijā kā neuzdotus apstrīdētos komisijas jautājumus, vai tomēr nē, lai gan audioierakstā parādās, ka jā, utt. u.tml. - kam tas vairs interesē

bet varētu interesēt cits jautājums - kā var nonākt līdz un par ko liecina piedāvājumi par 140 līdz 200 tūkst projektēšanai 14 (četrpadsmit) MIO.OBJEKTAM !!?

ko var sagaidīt uzprojektētu un kā varētu tikt sagatavota būvniecības konkursēšanas un vēlāk projekta vadības materiāli (būvprojekts) par mazāk nekā 1,5% no būvniecības izmaksām??? jā, šajā ziņā, šķiet, ir grēkojuši abi, ja ne visi konkursa dalībnieki, bet neviļus nāk prātā kaut kur lasītas rindas par Rīgas Rātsnama rekonstrukcijas budžetu un papildus izmaksām līdzīgā situācijā.. pie kā tas noveda - zinātāji atcerēsies

diemžēl, vispārzināma prakse, kad LV to - tehniskā projekta kā pakalpojuma kvalitāti - gandriz nekas nereglamentē, bet bada un (ekonomiskās) depresijas apstākļos tas noved jau gluži vai pie apokaliptiskiem "komercpiedāvājumiem" - sāk izskatīties pēc gladiatoru cīņām slēgtā arēnā, ja vēl atceramies mizerablo balvu fondu - "par sviestmaizi"

vai tā nav vēlamā uzdošana par esošo? - kaut kas, "ko ļoti vēlas dzirdēt Pasūtītājs", un, ko vnk NEVAR neuzrakstīt un gaidītājam nepasniegt, jo - uz papēžiem jau min otrs kolēģis - solītājs...

quo vadis, LV?


Miķelis: Quo vadis... [11/03/2011 23:39]

140 tk. šodienas Latvijas apstākļos ir diezgan cienījams cipars pat 14 Mio objektam. Bizness elementārs - pieņemam uz vajadzīgo laiku visus nepieciešamos speciālistus darbā - nu teiksim 12 gab. inženierus. 12X500 LVL X 2 (nodokļi)=12 000 mēnesī. 10 mēneši darba un 120 tk kā nebijuši +- ofiss, degviela un papīrs - ierakstamies pa nullēm. Darbs bijis 10 mēnešus. Visi dzīvi un nodarbojas ar arhitektūru. Pēc tam noslēdzam līgumu par autoruzraudzību ( nu teiksim 1% ) - 140 tk un jau sanāk darbs atkal turpmākos 12 mēnešus. Kaut ko dabūjam no interjera %, kaut ko no sadārdzinājuma būvniecības laikā, kaut ko no papildus darbiem un re - jau 2 gadus nodarbojamies ar arhitektūru. Kas gan vairāk vajadzīgs šodienas latviešu arhitektam - izdzīvot un izturēt :)


Ingurds Lazdiņš Re: Quo vadis... [19/03/2011 08:26]

interesanti, kāpēc citur pasaulē tā nedara?

un, ja kaut kur, kā zināms, saņem honorāros 3, 5 un 7%, tad - vai tad tas nozīmē, ka viņi to starpību - 2,3,4% - bāž kabatā kā tīro peļņu?? atļaujiet pasmaidīt

laikam jau tā atšķirība kaut kur citur izpaužas...

vai nevarētu būt, ka atšķiras paši projekta saturi un kvalitāte?!

salīdzinājumam:

LNMM rekonstr konk projekts - 5000m2 - no leišiem nosolīts par nieka 700 000 LVL un visi mierā, bet te -

LU jauno korpusu (gribētos domāt - arī jauno, perspektīvo koncepciju un inovatīvo arhitektūru) - 15 000m2 - brālīši gatavi par 150 000 LVL saraut

vai acīs necērtas?

ko par to domā pats pasūtītājs?

kaut ko jau uzzīmēs, bet situācija lieku reizi parāda, cik ļoti nesakārtots ir profesionālais darba tirgus mūsu zemē - šķiet, var pārdot jebko un par jebkādu summu, sorry


per aspera ad ... fiasco: Re: Quo vadis... [23/03/2011 20:03]

Ļoti virspusējs un pilnībā ačgārns priekštats par tieši iesaistīto personu skaitu projekta izstrādē. Tik lielu ēku nekādi nevar uzzīmēt un izdomāt nepieciešamos risinājumus 12 inženieri pat 2 gadu laikā :))) Tādēļ Ingurdam taisnība- duras acīs! Un kā vēl!


...: izmaksas [28/03/2011 12:34]

ja pareizi atceros- summa ir par skiču projektu?


futbols: 1:1 [29/03/2011 13:33]

keda: Re: 1:1 [03/04/2011 01:32]

futbols!?

ss futbolistes sagājušas pilnīgā di#@ā! sirsnīgs sveiciens no Diesel!

http://www.you...p;feature=fvsr


?: cik jauki [04/04/2011 15:35]

nu beidzot ir ko palasīt- iinteliģenti tie mūsu profesijas brāļi un māsas


Romans Siņicins Rīgas pils [27/09/2011 15:36]

ļoti nepatīk rakstīt par konkursiem, konkursa uzvarētājiem un neuzvarētajiem, bet nu šī konkursa rezultāti, manuprāt, galīgi garām...

ļoti interesanti paskatīties uz pārējiem 9 darbiem no 13, kurus pat neizlika pie rezultātu atklāšanas.


saņemti 38 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.